Apkārt Sivera un Drīdza ezeram


Apkārt Sivera un Drīdza ezeram Print This Post

Īss maršruta apraksts:
Sauleskalna t/b – Soleimi – Dzalbi – Brāslava pilskalns – 10 km
Brāslavas pilskalns – Vanagi – Rubeņi – Kiški – Bleideļi – Sivergala – 10 km
Sivergala – Kubuļniški – Lozdi – Krustojums ar bezseguma ceļu – 9 km
Krustojums ar bezseguma ceļu- Stoli – Glagači – Luņi – Trapiciški – Skaista – 14 km
Skaista – Grundāni – Orupi – Čenčupi – Pārpuci – 10 km
Pārpuci – Plociņi – Dricmuiža – Pīzāni – Mazie Unguri – Sauleskalns – 10 km
Kopā 63 km

Maršrutā asfalta segums ir 2 km ceļa, grants segums – 24 km, uzlabots zemes ceļš – 28 km, zemesceļš – 6 km un grūti izbraucams zemesceļš – 3 km. Reljefs pārsvarā līdzens, ar atsevišķiem kāpumiem un nobraucieniem. Lielākais kāpums ir pirms Skaistas, bet pirms tam būs patīkams nobrauciens. Lai arī maršrutā ir zemesceļi un grūti izbraucami zemesceļi, velobraucējiem sevišķas grūtības tiem nevajadzētu sagādāt neatkarīgi no laika apstākļiem. Nepatīkamāk būs tad, ja pa tiem sliktos laika apstākļos nesen būs braukusi lauksaimniecības tehnika. Atsevišķās vietās ap Siveru grūtības var sagādāt spēcīgs vējš, ja tas pūš no ezera puses. Tā kā Drīdzs ir šaurs un atrodas dziļā ieplakā, tad šeit vējš būs mazāk jūtams. Maršruts ir veicams jebkuram fiziski aktīvam cilvēkam. Bērniem vecumā no 10-12 gadiem šis ceļš varētu šķist pārāk garš un nogurdinošs. Protams, lielā mērā tas ir atkarīgs no bērna rakstura un fiziskās sagatavotības. Veikala apmeklējums jāplāno Skaistā, jo citviet to nav. Neliels kiosks ir Sauleskalnā, bet tā preču klāsts ir ļoti ierobežots. Kameras, ielāpi un citas pirmās nepieciešamības detaļas velosipēdiem ir jāņem līdzi pašiem. Komfortablas nakšņošanas iespējas ir ierobežotas. Tas ir iespējams Sauleskalna tūristu bāzē, kempingā Kaziņčos Sivera ezera krastā un atpūtas kompleksā „Dridži”pie Skaistas. Tomēr vietas, kur celt teltis atradīsies vienmēr, tikai iespēju robežās to vajadzētu saskaņot ar zemes īpašniekiem.

Velobraucienu visērtāk sākt Sauleskalna tūristu bāzē. Šeit var ērti atstāt automašīnu un nepieciešamības gadījumā arī pārnakšņot. Pirms tam gan būtu jāsazinās ar bāzes saimniekiem.

Ceļojumu sākam ar braucienu kalnā – garām daudzdzīvokļa mājām gar Drīdza līča malu. Izbraucot no meža un nonākot klajumā pa labi redzam Ota ezeru.

Pēc 2 km esam nonākuši krustojumā, kurā nogriežamies pa kreisi. Labajā pusē redzam Ārdava ezera Soleimu līci, vēl pēc 1 km paveras skaistas ainavas gan uz 210 m augsto Sauleskalnu un tā pakājē esošo Dubiņa ezeru, gan uz Ārdava ezera līčiem. Tālāk seko neliels nobrauciens un vēl pēc 1 km esam sasnieguši Kombuļu-Aulejas ceļu. Priekšā mums ir nelielais Joda ezers, bet pabraucot nedaudz uz Aulejas pusi tajā pašā pusē jau redzams Guļbiņš.

Pēc 3 km sasniedzam pagriezienu uz Vanagiem. Neilgi pirms tam esam šķērsojuši Dubnas upi, pirms kuras labajā pusē bija redzams kārtējais Ārdva līcis – šoreiz tā ir Ārdava kāja.

Pa Vanagu ceļu nobraucot apmēram 1,5 km uzreiz aiz Krūgeru kapiem labajā pusē redzams izteiksmīgs paugurs – tas ir Brāslavas pilskalns. Pilskalna pakājē atrodas mājas un līdz tam ved labs celiņš. Brāslavas pilskalnā ir noteikti jāuzkāpj – no tā paveras fantastiskas ainavas uz Sīvera ezeru un tā apkārtni. Pilskalnā vietējie iedzīvotāji svin Jāņus un te tiek iedegta Jāņuguns. Pilskalna pakājē no Sīvera ezera iztek Dubnas upe un te ir ērti sākt ūdenstūrisma maršrutu.

Izpriecājušies par skaistajām ainavām, turpinām ceļu un pēc 2 km nonākam Vanagu krustojumā. Šeit nogriežamies pa labi un turpinām ceļu maksimāli tuvu Sivera ezera krastam. Ceļš nesen ir ieguvis jaunu grants segumu un kopā ar skaistajām ainavām brauciens sniedz emocionālu baudījumu. Pa ceļam varam vērot latgaliešu sadzīvi un būvniecības tradīcijas – šajā posmā 6 km garumā izbraucam caur vairākām nelielām sādžām ar nosaukumu Plotie, Rubeņi, Drongāni, Māteļi, Kiški līdz Bleideļos nonākam līdz krustojumam ar Aulejas – Konstantinovas ceļu. Šeit pagriežamies pa labi un dodamies līdz Sivergalai. Kopumā maršrutā esam veikuši apmēram 20 km.

Sivergalā var piebraukt pie Bleideļu līča. Tas ir garākais un šaurākais Sivera ezera līcis – tā garums sasniedz 2 km. Apskatījuši līci dodamies tālāk un pie bijušā fermu kompleksa nogriežamies pa labi. Ceļš ved uz D un pēc 3 km pietuvojas pavisam tuvu ezera krastam. Šeit pilnībā var izbaudīt Sivera ezera skaistumu! Zemes īpašnieki šeit ir ierīkojuši jauku atpūtas vietu. Palūdzot atļauju, iespējams, arī ceļotājiem būs ļauts šeit atpūsties un papriecāties par skaistajām ainavām.

Nobraucot apmēram 1,5 km ceļa kreisajā pusē uzstādīts savdabīgs krucifikss, kas asociējas ar seno ķeltu vai vikingu krustiem. Pa labi ir Sivera ZA galējais līcis. Tālāk mums ir jāturpina ceļš līdz Lozdiem un apmēram pēc 1,7 km aiz pamestām mājām jānogriežas pa labi un ceļš jāturpina pa paugura „muguru” cauri ganībām pa bezseguma ceļu. Atsevišķi ceļi atzarosies pa kreisi, bet mums ir jāturas pa labi un pēc apmēram 1,2 km mēs sasniegsim labu grants ceļu un vēl pēc 2 km nonākam lielceļa krustojumā. Kopumā maršrutā esam veikuši apmēram 29 km. Krustojumā nogriežamies pa labi un braucam 4 km līdz Stolu kapsētai. Pa ceļam varam priecāties par Sivera ezera ainavām. Pirms Kazinčiem ir pagrieziens uz kempingu. Aiz Stolu kapsētas pa lauku ceļu nogriežamies pa labi un ceļu turpinām turoties pēc iespējas tuvāk Sivera ezera krastam. Šajā posmā uz ceļa var sastapt zalkšus, sevišķi tie ir aktīvi saulainā laikā, kad tiem patīk pagulēt ceļa sasilušajās smiltiņās. Turpinām maršrutu līdz Luņiem. Te mūsu ceļu aizšķērso augsts žogs. Aiz žoga atrodas Parex bankas bijušā īpašnieka īpašumi, kas aizņem platības ap Ārdava, Ota, Sivera un Drīdza ezeriem. Parastiem cilvēkiem šajos īpašumos atrašanās ir liegta un tas nekas, ka spēkā ir tauvas joslas likums – likumi visiem nav vienādi!

Pie žoga vārtiem nogriežamies pa kreisi un gar žogu ceļu turpinām D virzienā. Pēc 1 km sasniedzam ceļa krustojumu kurā nogriežamies pa kreisi. Nu jau mūsu priekšā ir dziļākais Baltijas ezers (65,1 m, pēc jaunākiem datiem 63,1 m) – Drīdzs. Šeit sākas mūsu brauciens apkārt Drīdza ezeram. Jāatzīmē tas, ka Drīdza ezerdobe ir šaura un izvietojusies dziļās ielejās starp pauguriem. Lai arī mūsu maršruts ved tuvu ezera krastam, tomēr te būs grūtāk un retāk redzamas iespadīgas dabas ainavas ar Drīdzi centrā, nekā tas bija Sivera krastos.

Pēc 4 km esam sasnieguši Skaistas – Konstantinovas autoceļu Atlikušie 3 km līdz Skaistai ir ļoti ainaviski. Šeit paveras krāšņas ainavas uz Latgales pauguriem un Drīdza ezera A līci, kas šeit ir šaurs kā upe.

Skaista mūsu maršrutā ir lielākā apdzīvotā vieta un ir Krāslavas novada Skaistas pagasta centrs. Te dzīvo apmēram 900 (937 iedz. 2000. gadā) iedzivotāji. Ja ir nepieciešams var iepirkties arī vietējos veikalos. Skaistā apskatām Romas katoļu baznīcu. Pirmā koka baznīca Skaistā uzcelta 1788. gadā (pēc citiem datiem 1778. gadā). 1914. gadā baznīcu pārcēla uz Geibu sādžu, kur tā 1. pasaules kara laikā nodega. 1920.-1921. g. prāvests Šinkelis uzbūvēja tagadējo guļbūves baznīcu un nodibināja draudzi. Kopumā maršrutā esam veikuši 43 km.

Apskatījuši Skaistu dodamies nedaudz atpakaļ pa Skaistas – Konstantinovas ceļu un nogriežamies pa kreisi – šeit ir arī ceļa norāde uz atpūtas bāzi „Dridži”. Ja neplānojat vienā dienā veikt šo maršrutu, tad „Dridžos” būs ērti pārnakšņot un nākošajā dienā turpināt maršrutu.

Nogriežoties uz minēto ceļu vēlreiz varam papriecāties par Drīdzi un iespaidīgajām apkārtnes ainavām. Tālāk seko nobrauciens un turpinām maršrutu pa lauku ceļu līdz 3,5 km attālajiem Grundāniem. Šeit pa kreisi aiz mājām ir labi saskatāms Grundānu pilskalns, kas labi izceļas kopējā ainavā. Pilskalnu pirmais izpētīja un aprakstīja Ernests Brastiņš pagājušā gadsimta 20-tajos gados. Tā laika fotogrāfijā vēl redzams, ka pilskalns ir bez apauguma, un tas ticis arts, izņemot pilskalna ZA sānus, jo tie ir stāvi, bet tagad to klāj kārtīgs mežs. Pēc vispārējā izskata šis ir savrups pilskalns zemā vietā. Tā augstums no pakājes līdz virsmai ir apmēram 20 m. Kalna slīpākos sānos bijušas terases, kuru vietās tagad palikuši tikai lēzeni iedobumi. Veicot izrakumus konstatēta mītņu kārta. Sevišķi melna un dziļa šī mītņu kārta ir kalna D pusē. Tur tika atrastas dažādas trauku lauskas un citas parastas pilskalnu dzīves atliekas. Esot atrasti arī gredzeni, cirvji, kaklarotas un nauda. Visas lietas, kas tika atrastas pirms 1. pasaules kara tika nosūtītas uz Pēterburgu. Iespējams, ka šis kalns kādreiz izmantots kā kapsēta jaunākā dzelzs laikmetā. Teika vēsta, ka Grundānu pilskalnā senāk pils stāvējusi. Tā esot iegrimusi kalnā. Kalnā nevarot rakt. Kādreiz zēni rakuši un redzējuši, ka kāds no kalna izbāzis laukā dzīvus melnus pirkstus.

Turpinām taisni līdz Orupiem un nonākam līdz T – veida krustojumam. No Skaistas esam nobraukuši apmēram 6 km. Krustojumā nogriežamies pa labi un turpinām ceļu garām Čenčupu kapiem. Ceļš kļūst arvien pamestāks līdz kļūst pa divām sliedēm, kas šķērso ganību. Tomēr šis posms nav garš – apmēram 0,5 km un šķērsojuši grāvīti nonākam pie privātīpašuma zīmes un laba grunts ceļa. Pa kreisi no mums mežā paliek Mazais Ožukna ezers. Braucam taisni un vēl pēc 0,5 km sasniedzam grants ceļu, kur mums ir jānogriežas pa labi. Drīz labajā pusē redzam Drīdza ezeru. Šis ir Drīdza galējais D līcis. Kāds šeit ir neveiksmīgi uzsācis celtniecību, bet nu viss ir pamests!

Turpinām ceļu un pēc 1 km sasniedzam Pārpučus. Šeit nogriežamies pa labi un garām Vecelišku kapiem braucam līdz Plociņiem. Šeit ir ass līkums. Šajā līkumā aiz mājām nogriežamies pa labi un pa bezseguma ceļu, kas iebraukts pa ganību, turpinām ceļu taisni. Bezseguma ceļa posms turpinās apmēram 0,7 km, tad tas kļūst atkal labi izbraucams un vēl pēc 0,7 km esam sasnieguši ceļu krustojumu, kurā mums ir jānogriežas pa labi. Līdz šim krustojumam kopumā esam veikuši 57 km.

Turpinām ceļu uz Pīzāniem. Pīzānos krustojumā paveras skaista ainava atpakaļ uz Drīdza ezera līci un Latgales kalniem un lejām.

Pīzānos mums jānogriežas pa kreisi un jābrauc 2,5 km līdz sasniedzam Kombuļu – Aulejas šoseju, uz kuras nogriežamies pa labi un braucam līdz norādei uz Sauleskalnu pie kuras nogriežoties nonākam mūsu starta vietā – Sauleskalna tūristu bāzē. Kopumā maršrutā esam veikuši 63 km.