Apkārt Sivera un Drīdza ezeram


Apkārt Sivera un Drīdza ezeram Print This Post

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īss maršruta apraksts:

Sauleskalna t/b – Soleimi – Dzalbi – Brāslava pilskalns – 10 km
Brāslavas pilskalns – Vanagi – Rubeņi – Kiški – Bleideļi – Sivergala – 10 km
Sivergala – Kubuļniški – Lozdi – Krustojums ar bezseguma ceļu – 9 km
Krustojums ar bezseguma ceļu- Stoli – Glagači – Luņi – Trapiciški – Skaista – 14 km
Skaista – Grundāni – Orupi – Čenčupi – Pārpuci – 10 km
Pārpuci – Plociņi – Dricmuiža – Pīzāni – Mazie Unguri – Sauleskalns – 10 km
Kopā 63 km

 

Maršrutā kilometru atskaite sākas no Preiļu centra pie Romas katoļu draudzes baznīcas, kas ir viens no skaistākajiem arhitektūras pieminekļiem pilsētā. Pirmā baznīca Preiļos tika uzbūvēta 1676. gadā (pēc citiem datiem jau 1580. gadā). Tā bija neliela koka celtne, ko uzcēla par muižkunga Borha līdzekļiem. Dievnamu aprūpēja jezuīti, kas Preiļos veica darbību līdz 1775. gadam. Tagadējā baznīca celta laikā no 1866. – 1878. g. pēc arhitekta Visocka projekta vecās koka baznīcas vietā. 1896. gada 27. jūnijā baznīcu iesvētīja. Baznīca ir ar vienu lielu torni. Šajā tornī ir 3 zvani – “Svētais Pēteris” (lielais), “Svētais Francisks” (vidējais) un “Svētā Terēze” (mazais). Te apskatāma gleznas „Dievmāte altārī”, „Svētais Antons”, virs lielā altāra atrodas sudraba plāksne „Jaunavas Marijas bezvainīgā ieņemšana”, kuras izcelsme datēta ar 1842. gadu. Ievērības cienīgs ir arī 18. gadsimta krucifikss un 19. gadsimta ciborija kauss. Sakrālās celtnes simtS gadu jubilejā baznīcas dārzā uzstādīta Latgales Mātes statuja (tēlnieks B. Buls). 1993. gada 22. augustā pie baznīcas tika atklāts tēlnieces Vijas Dzintares piemineklis Sērojošā Māte. Šis ir veltījums nacionālajiem partizāniem, kuri ar ieročiem rokās cīnījās pret mierīgo iedzīvotāju deportācijām uz Sibīriju, pret Molotova – Rībentropa pakta sekām, pret svešu varu varmācību. Viņi tika nogalināti drīz pēc krievu armijas ienākšanas novadā, kaili nomesti šajā vietā par brīdinājumu citiem.

Velobraucienu visērtāk sākt Sauleskalna tūristu bāzē. Šeit var ērti atstāt automašīnu un nepieciešamības gadījumā arī pārnakšņot. Pirms tam gan būtu jāsazinās ar bāzes saimniekiem.

Ceļojumu sākam ar braucienu kalnā – garām daudzdzīvokļu mājām gar Drīdza līča malu. Izbraucot no meža un nonākot klajumā, pa labi redzam Ota ezeru.

Pēc 2 km esam nonākuši krustojumā, kurā nogriežamies pa kreisi. Labajā pusē redzam Ārdava ezera Soleimu līci, vēl pēc 1 km paveras skaistas ainavas gan uz 210 m augsto Sauleskalnu un tā pakājē esošo Dubiņa ezeru, gan uz Ārdava ezera līčiem. Tālāk seko neliels nobrauciens, un vēl pēc 1 km esam sasnieguši Kombuļu – Aulejas ceļu. Priekšā mums ir nelielais Joda ezers, bet, pabraucot nedaudz uz Aulejas pusi, tajā pašā pusē jau redzams Guļbiņš.

Pēc 3 km sasniedzam pagriezienu uz Vanagiem. Neilgi pirms tam esam šķērsojuši Dubnas upi, pirms kuras labajā pusē bija redzams kārtējais Ārdava līcis – šoreiz tā ir Ārdava kāja.

Pa Vanagu ceļu nobraucot apmēram 1,5 km, uzreiz aiz Krūgeru kapiem labajā pusē redzams izteiksmīgs paugurs – tas ir Brāslavas pilskalns. Pilskalna pakājē atrodas mājas, un līdz tam ved labs celiņš. Brāslavas pilskalnā ir noteikti jāuzkāpj – no tā paveras fantastiskas ainavas uz Sīvera ezeru un tā apkārtni. Pilskalnā vietējie iedzīvotāji svin Jāņus un te tiek iedegta Jāņuguns. Pilskalna pakājē no Sīvera ezera iztek Dubnas upe un te ir ērti sākt ūdenstūrisma maršrutu.

Izpriecājušies par skaistajām ainavām, turpinām ceļu un pēc 2 km nonākam Vanagu krustojumā. Šeit nogriežamies pa labi un turpinām ceļu maksimāli tuvu Sivera ezera krastam. Ceļš nesen ir ieguvis jaunu grants segumu, un kopā ar skaistajām ainavām brauciens sniedz emocionālu baudījumu. Pa ceļam varam vērot latgaliešu sadzīvi un būvniecības tradīcijas – šajā posmā 6 km garumā izbraucam caur vairākām nelielām sādžām ar nosaukumu Plotie, Rubeņi, Drongāni, Māteļi, Kiški, līdz Bleideļos nonākam līdz krustojumam ar Aulejas – Konstantinovas ceļu. Šeit pagriežamies pa labi un dodamies līdz Sivergalai. Kopumā maršrutā esam veikuši apmēram 20 km.

Sivergalā var piebraukt pie Bleideļu līča. Tas ir garākais un šaurākais Sivera ezera līcis – tā garums sasniedz 2 km. Apskatījuši līci, dodamies tālāk un pie bijušā fermu kompleksa nogriežamies pa labi. Ceļš ved uz D un pēc 3 km pietuvojas pavisam tuvu ezera krastam. Šeit pilnībā var izbaudīt Sivera ezera skaistumu! Zemes īpašnieki šeit ir ierīkojuši jauku atpūtas vietu. Palūdzot atļauju, iespējams, arī ceļotājiem būs ļauts šeit atpūsties un papriecāties par skaistajām ainavām.

Nobraucot apmēram 1,5 km, ceļa kreisajā pusē uzstādīts savdabīgs krucifikss, kas asociējas ar seno ķeltu vai vikingu krustiem. Pa labi ir Sivera ZA galējais līcis. Tālāk mums ir jāturpina ceļš līdz Lozdiem un apmēram pēc 1,7 km aiz pamestām mājām jānogriežas pa labi, un ceļš jāturpina pa paugura „muguru” cauri ganībām pa bezseguma ceļu. Atsevišķi ceļi atzarosies pa kreisi, bet mums ir jāturas pa labi, un pēc apmēram 1,2 km mēs sasniegsim labu grants ceļu un vēl pēc 2 km nonāksim lielceļa krustojumā. Kopumā maršrutā esam veikuši apmēram 29 km. Krustojumā nogriežamies pa labi un braucam 4 km līdz Stolu kapsētai. Pa ceļam varam priecāties par Sivera ezera ainavām. Pirms Kazinčiem ir pagrieziens uz kempingu. Aiz Stolu kapsētas pa lauku ceļu nogriežamies pa labi un ceļu turpinām, turoties pēc iespējas tuvāk Sivera ezera krastam. Šajā posmā uz ceļa var sastapt zalkšus, sevišķi tie ir aktīvi saulainā laikā, kad tiem patīk pagulēt ceļa sasilušajās smiltiņās. Turpinām maršrutu līdz Luņiem. Te mūsu ceļu aizšķērso augsts žogs. Aiz žoga atrodas Parex bankas bijušā īpašnieka īpašumi, kas aizņem platības ap Ārdava, Ota, Sivera un Drīdza ezeriem. Parastiem cilvēkiem šajos īpašumos atrašanās ir liegta, un tas nekas, ka spēkā ir tauvas joslas likums – likumi visiem nav vienādi!

Pie žoga vārtiem nogriežamies pa kreisi un gar žogu ceļu turpinām D virzienā. Pēc 1 km sasniedzam ceļa krustojumu, kurā nogriežamies pa kreisi. Nu jau mūsu priekšā ir dziļākais Baltijas ezers (65,1 m, pēc jaunākiem datiem 63,1 m) – Drīdzs. Šeit sākas mūsu brauciens apkārt Drīdza ezeram. Jāatzīmē tas, ka Drīdza ezerdobe ir šaura un izvietojusies dziļās ielejās starp pauguriem. Lai arī mūsu maršruts ved tuvu ezera krastam, tomēr te būs grūtāk un retāk redzamas iespaidīgas dabas ainavas ar Drīdzi centrā, nekā tas bija Sivera krastos.

Pēc 4 km esam sasnieguši Skaistas – Konstantinovas autoceļu. Atlikušie 3 km līdz Skaistai ir ļoti ainaviski. Šeit paveras krāšņas ainavas uz Latgales pauguriem un Drīdza ezera A līci, kas šeit ir šaurs kā upe.

Skaista mūsu maršrutā ir lielākā apdzīvotā vieta un ir Krāslavas novada Skaistas pagasta centrs. Te dzīvo apmēram 900 (937 iedz. 2000. gadā) iedzīvotāji. Ja ir nepieciešams, var iepirkties arī vietējos veikalos. Skaistā apskatām Romas katoļu baznīcu. Pirmā koka baznīca Skaistā uzcelta 1788. gadā (pēc citiem datiem 1778. gadā). 1914. gadā baznīcu pārcēla uz Geibu sādžu, kur tā 1. pasaules kara laikā nodega. 1920. – 1921. g. prāvests Šinkelis uzbūvēja tagadējo guļbūves baznīcu un nodibināja draudzi. Kopumā maršrutā esam veikuši 43 km.

Apskatījuši Skaistu, dodamies nedaudz atpakaļ pa Skaistas – Konstantinovas ceļu un nogriežamies pa kreisi – šeit ir arī ceļa norāde uz atpūtas bāzi „Dridži”. Ja neplānojat vienā dienā veikt šo maršrutu, tad „Dridžos” būs ērti pārnakšņot un nākošajā dienā turpināt maršrutu.

Nogriežoties uz minēto ceļu, vēlreiz varam papriecāties par Drīdzi un iespaidīgajām apkārtnes ainavām. Tālāk seko nobrauciens, un turpinām maršrutu pa lauku ceļu līdz 3,5 km attālajiem Grundāniem. Šeit pa kreisi aiz mājām ir labi saskatāms Grundānu pilskalns, kas labi izceļas kopējā ainavā. Pilskalnu pirmais izpētīja un aprakstīja Ernests Brastiņš pagājušā gadsimta 20-tajos gados. Tā laika fotogrāfijā vēl redzams, ka pilskalns ir bez apauguma, un tas ticis arts, izņemot pilskalna ZA sānus, jo tie ir stāvi, bet tagad to klāj kārtīgs mežs. Pēc vispārējā izskata šis ir savrups pilskalns zemā vietā. Tā augstums no pakājes līdz virsmai ir apmēram 20 m. Kalna slīpākos sānos bijušas terases, kuru vietās tagad palikuši tikai lēzeni iedobumi. Veicot izrakumus, konstatēta mītņu kārta. Sevišķi melna un dziļa šī mītņu kārta ir kalna D pusē. Tur tika atrastas dažādas trauku lauskas un citas parastas pilskalnu dzīves atliekas. Esot atrasti arī gredzeni, cirvji, kaklarotas un nauda. Visas lietas, kas tika atrastas pirms 1. pasaules kara tika nosūtītas uz Pēterburgu. Iespējams, ka šis kalns kādreiz izmantots kā kapsēta jaunākā dzelzs laikmetā. Teika vēsta, ka Grundānu pilskalnā senāk pils stāvējusi. Tā esot iegrimusi kalnā. Kalnā nevarot rakt. Kādreiz zēni rakuši un redzējuši, ka kāds no kalna izbāzis laukā dzīvus, melnus pirkstus.

Turpinām taisni līdz Orupiem un nonākam līdz T – veida krustojumam. No Skaistas esam nobraukuši apmēram 6 km. Krustojumā nogriežamies pa labi un turpinām ceļu garām Čenčupu kapiem. Ceļš kļūst arvien pamestāks, līdz kļūst par divām sliedēm, kas šķērso ganību. Tomēr šis posms nav garš – apmēram 0,5 km, un, šķērsojuši grāvīti, nonākam pie privātīpašuma zīmes un laba grunts ceļa. Pa kreisi no mums mežā paliek Mazais Ožukna ezers. Braucam taisni un vēl pēc 0,5 km sasniedzam grants ceļu, kur mums ir jānogriežas pa labi. Drīz labajā pusē redzam Drīdza ezeru. Šis ir Drīdza galējais D līcis. Kāds šeit ir neveiksmīgi uzsācis celtniecību, un nu viss ir pamests!

Turpinām ceļu un pēc 1 km sasniedzam Pārpučus. Šeit nogriežamies pa labi un garām Vecelišku kapiem braucam līdz Plociņiem. Šeit ir ass līkums. Šajā līkumā aiz mājām nogriežamies pa labi un pa bezseguma ceļu, kas iebraukts pa ganību, turpinām ceļu taisni. Bezseguma ceļa posms turpinās apmēram 0,7 km, tad tas kļūst atkal labi izbraucams, un vēl pēc 0,7 km esam sasnieguši ceļu krustojumu, kurā mums ir jānogriežas pa labi. Līdz šim krustojumam kopumā esam veikuši 57 km.

Turpinām ceļu uz Pīzāniem. Pīzānos krustojumā paveras skaista ainava atpakaļ uz Drīdza ezera līci un Latgales kalniem un lejām.

Pīzānos mums jānogriežas pa kreisi un jābrauc 2,5 km līdz sasniedzam Kombuļu – Aulejas šoseju, uz kuras nogriežamies pa labi. Tālāk braucam līdz norādei uz Sauleskalnu, pie kuras nogriežoties nonākam mūsu starta vietā – Sauleskalna tūristu bāzē. Kopumā maršrutā esam veikuši 63 km.