Malta


Malta Print This Post

„Malta-80 km”

Malta ir Rēzeknes kreisā krasta pieteka Dagdas, Rēzeknes, Riebiņu un Viļānu novados. Iztek no Salāja ezera. Dažkārt par upes augštecēm uzskata Mostouku (Mostovuhu) (posms starp Diunokli un Salāju), Klismetku (posms starp Luknoju un Diunokli) un Tacu (posms no Luknoja līdz Boraugas ezeram). Malta uzņem ūdeņus no daudziem ezeriem Latgales augstienes centrālajā daļā ar to kopplatību 18 km². Pie augsta ūdens līmeņa Maltā pa Kozupi pieplūst arī Zosnas un Rāznas ezeru ūdens. Upes kritums ir neviendabīgs: augštecē ap 2 m/km, regulētajā posmā no Baldas ietekas līdz Liskas ietekai – <0,5 m/km. Līdz 1966. g. Malta ietecēja Lubāna ezerā. Tagad Malta pa Maltas – Rēzeknes kanālu novadīta Rēzeknes upē. Vecmaltas gultne (6 km) izmantota par Īdeņas kanāla posmu, kurā saplūst ūdeņi no Nagļu dīķiem. Uz Z no Maltas ciema, aiz dzelzceļa, upes gultne novirzīta pa agrākajiem smilšu karjeriem, bet vecgultne palikusi kreisajā krastā un vasarās stipri aizaug ar ūdens augiem. Maltas garums sasniedz 105 km, pirms gultnes regulēšanas tas bija 115 km. Malta ir viena no retajām upēm, kas ietilpst Lubāna upju baseinā.

Ūdenstūrismam visu sezonu izmantojama no Leimanišku – Špeļu tilta, kas atrodas 5 km pirms Maltas ciema, braucot no Dagdas puses. Rakstos minēts, ka augsta ūdens līmeņa apstākļos maršrutu varot sākt arī no Salāja ezera.

 

 

 

 

 

Mūsu maršruta apraksts sāksies no Leimanišku – Špeļu tilta. Šeit ir ērti piebraukt ar transportu, tomēr nakšņošanai šī vieta nav īsti piemērota, jo upes krasti ir samērā mitri un ir grūtības ar malku. Upes krasti pārsvarā ir apauguši ar sīkiem krūmiem, un pēc kvalitatīvākas malkas jāiet līdz tuvākajam mežiņam. Upes platums šeit ir apmēram 10 m, straume nav liela – kritums 0,2 m uz kilometru. Jau no Baldas upītes ietekas Maltas gultne ir regulēta. Tas ir jūtams un redzams arī šeit. Upes krasti sākuma posmā pārsvarā ir pārmitri, apauguši ar krūmiem, grīsli, nātrēm, dadžiem un citiem mitrumu mīlošiem augiem. Vasarā gultne aizaug ar ūdenszālēm. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme sākas vairākus metrus no upes krasta. Kā jau daudzviet Latvijā, arī šeit, Maltas krastos, ir daudz neapkoptu zemju, kas pamazām aizaug. Pirmo orientieri mūsu maršrutā sasniedzam pēc 2,9 km – tā ir augstsprieguma elektrolīnija. Nākošais orientieris ir autoceļa Malta – Kaunata tilts. No elektrolīnijas esam veikuši 1,8 km. Šeit jau ir manāma Maltas apbūve, precīzāk – Rozentova, kas ir nesaraujami saistīta ar Maltu.

Maltu līdz 1936. gadam dēvēja par Borovaju, savukārt Maltas pagastu līdz 1925. gadam – Rozentovas pagasts. Rozentova bija lielākā muiža tuvākajā apkārtnē. 18. gs. sākumā tā piederēja vācu muižniekam A. Felkerzāmam, 18. gs. beigās – poļu muižniekam Šadurskim, vēlāk – Bogomelecu dzimtai.

Apmēram pēc 100 m pa upi uz leju no autoceļa tilta mēs nonākam pie gājēju tiltiņa. Šeit var piestāt un doties apraudzīt 130 m attālo Rozentovas katoļu baznīcu.

 

 

 

 

 

 

Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam par A. Felkerzāma līdzekļiem. Tomēr drīz tas izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā atrodas glezna „Kristus pie krusta”, trīs altāri, kā arī ir saglabājušies savdabīgi interjera priekšmeti – feretroni, maza izmēra pārvietojami altārīši. Viens no tiem ir koka, tā vienā pusē atveidots Sv. Juris, bet otrā – Svētā Trīsvienība.

 

 

 

No katoļu baznīcas dodoties pa ielu Z virzienā, pēc 600 metriem nonākam pie Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīcas.  Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas. Baznīcas fasādēs iestrādāts stilizēts saules motīvs, tai ir sapāroti logu rāmji un sīpolveida kupoliņš. Apskatījuši baznīcu, varam turpināt maršrutu. No starta vietas esam veikuši 5,7 km.

 

 

 

 

No gājēju tiltiņa apmēram pēc 1 km esam nonākuši pie Maltas (Borovajas, Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nama, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnams atrodas upes kreisajā krastā un no upes ir labi apskatāms. Tā celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs. Aiz vecticībnieku dievnama, pēc 320 metriem, sasniedzam vēl vienu gājēju tiltiņu. No šī tiltiņa, piestājot kreisajā krastā, visērtāk ir nokļūt Maltas centrā. Te var plānot iepirkšanos vietējos veikalos, jo, izņemot Viļānus, citur būs jāmēro krietns gabals līdz tuvākajam veikalam.

 

 

 

No gājēju tiltiņa pēc 530 m sasniedzam šosejas Rēzekne – Daugavpils tiltu. 1836. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas – Varšavas lielceļš, bet vēlāk, 1861. gadā, atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga – Varšava ar dzelzceļa staciju Antonopole. Virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvetās dzelzceļa stacijas pusi, veidojās jauna apdzīvota vieta – Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. 1936. gadā Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu, apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

 

 

No šosejas tilta pēc 2 km sasniedzam dzelzceļa tiltu. No maršruta sākuma esam veikuši 9,61 km.

Aiz dzelzceļa tilta, pēc 300 m, esam nonākuši vietā, kur Maltas upes gultne sadalās – vecupe ir pa kreisi un plūst caur Gornicas ciemu, bet jaunā gultne plūst taisni uz Z un apiet Gornicas ciemu. Mums jādodas taisni, jo šeit ir spēcīgāka straume un gultne mazāk aizaug ar ūdensaugiem. Jāatzīmē, ja veco gultni speciāli nemeklē, to var pat nepamanīt. Vecajā gultnē straumes faktiski nav, un tā ir stipri aizaugusi.

 

 

 

Pēc 690 m aiz dzelzceļa tilta labajā pusē Maltas jaunajā gultnē ietek Vertukšnes upe. Dažos kartogrāfiskajos materiālos norādīts, ka Malta savienota ar Vertukšni un ka jaunā Maltas gultne ir Vertukšne, bet Malta ir vecā gultne. Lai nu kā būtu, turpmākos 2,1 km Malta/Vertukšne pārsvarā plūst caur mežu, līdz atkal savienojas ar Maltas veco gultni. Tālākā upe, jau atkal viennozīmīgi, ir Malta. Pēc 570 m aiz sateces vietas, uzreiz aiz attīrīšanas iekārtām, no kreisā krasta Maltā ietek Mozgupe, bet vēl pēc 1,85 km no labā krasta – Prezma. Aiz Prezmas ietekas pēc 1,45 km šķērsojam augstsprieguma elektrolīniju, bet vēl pēc 710 m sasniedzam autoceļa Malta – Viļāni tiltu. No maršruta sākuma esam veikuši 17 km.

Aiz tilta upes kreisajā krastā ir Silmalas ciems. Vēsturiski tas ir veidojies kā vecticībnieku ciems, ar raksturīgo krievu apbūvi un arhitektūru. Kādreiz ciemā bija neliels pārtikas veikals, kas pēdējā laikā vairs nestrādā.

Turpinot maršrutu, pēc 7,6 km nonākam pie Zaharinas tilta. Šajā posmā, pirmos kilometrus aiz Silmalas, no upes ir manāmi skaisti priežu meži, lai gan pašu upi ieskauj krūmi un pļavas, kas vietām ir mitras. Apdzīvotība nav manāma līdz pat Zaharinai. Savukārt no Zaharinas apdzīvotība ir salīdzinoši blīva, jo te tuvumā ir Kruku (Kruķu) ciems. Pa ceļu no tilta līdz Krukiem (Kruķiem) ir apmēram 2,5 km.

 

 

 

 

Pēc 3,65 km aiz Zaharinas tilta ir nākošais tilts. Šis ir autoceļa Kruki – Riebiņi tilts jeb Hatku tilts. Hatki ir tiltam tuvākā apdzīvotā vieta. Apmēram 1,6 km pirms Hatku tilta Maltā ietek kreisā krasta pieteka – Liska (18 km), kas ir otra garākā Maltas pieteka. Vēl garāka ir tikai Balda (24 km). No Hatku tilta pa ceļu līdz Kruku (Kruķu) ciema centram ir apmēram 1,5 km. No maršruta sākuma esam veikuši 28,25 km.

Kruku (Kruķu) ciems ir veidojies padomju laikā kā kolhoza centrs. Pašlaik šeit dzīvo vairāk nekā 400 iedzīvotāju. Šeit ir lauku ciemam ierastā infrastruktūra – veikali, skola, aptieka u.c.

 

 

Drīz aiz Hatku tilta beidzas Maltas regulētais posms. Tālāk līdz Nagļiem upe ir saglabājusi savu dabisko gultni. Sākas Maltas skaistākais posms. Drīz, pēc 1,45 km, Maltā ietek kreisā krasta pieteka – Šaloņa. Aiz Šaloņas ietekas vēl pēc 4 km ir nākošās kreisā krasta pietekas – Nalobnes (Čornajas) – ieteka. Šajā posmā Maltas abi krasti ir samērā blīvi apdzīvoti, sevišķi labais krasts. Gar šo krastu arī vijas lauku ceļš, kas savieno Hatkus ar Maltas Trūpiem. Aiz Nalobnes (Čornajas) Malta kļūst aizvien platāka. Posmā līdz Viļānu HES ūdenskrātuvei upes gultnē bieži ir sastopami lieli, skaisti laukakmeņi. Arī pati gultne vijas pa izteiktu ieleju. Nu vairs krasti nav klāti ar sīkiem krūmiem un alkšņiem, bet gan vareniem kokiem un ievām, kas pavasaros vareni zied un smaržo.

 

 

2,3 km aiz Nalobnes (Čornajas) ietekas Malta uzņem labā krasta pieteku Leičupi. Leičupe (12 km) ir trešā garākā labā krasta pieteka. Īsi pirms Leičupes ietekas šķērsojam vecu ūdens dzirnavu atrašanās vietu. Par bijušajām dzirnavām te liecina tikai mūra atliekas upes labajā krastā un nelielas krācītes, kas šajā Maltas posmā nemaz nav tik bieži sastopamas.

 

 

 

 

No Leičupes ietekas pēc 810 m sasniedzam kārtējo tiltu. Šoreiz tas ir autoceļa Zabalotje – Maltas Trūpi tilts jeb vienkārši – Maltas Trūpu tilts. No maršruta sākuma esam veikuši 36,8 km.

 

 

 

 

 

Aiz Maltas Trūpu tilta, pēc 3,8 km, esam nokļuvuši pie nākošajām ūdens dzirnavu drupām. Šeit par bijušajām dzirnavām liecina trīs mūra sienas abos upes krastos un upes vidū. Arī šeit ir nelielas krācītes. Te ir saglabājies arī apvedkanāls, lai gan vietu, kur kanāls atdalās no Maltas, ir grūti saskatīt, jo tā aizaug ar ūdensaugiem. Pēc 170 m kanāls atkal ietek Maltā, un šī ieteka ir labāk redzama.

 

 

 

 

Aiz vecajām dzirnavām, pēc 2,9 km, nonākam Ustroņos. Arī Ustroņos kādreiz ir bijušas ūdensdzirnavas. Pār dzirnavu aizsprostu bija tilts un ceļš, kas savienoja upes labajā krastā esošos Ustroņus ar kreisajā pusē esošajām sādžām. Arī šeit ir saglabājušās trīs šķelto akmeņu sienas un ir nelielas krācītes.

 

 

 

 

 

No Nalobnes (Čornajas) ietekas līdz Ustroņiem Malta ir robežupe starp Riebiņu, Viļānu un Rēzeknes novadiem, bet no Ustroņiem tā jau pilnībā plūst pa Viļānu novadu. Aiz Ustroņiem Maltas krasti kļūst zemāki, biežāk ir manāma lauksaimnieciskā darbība. Upes gultnē ir sastopami ar ūdensaugiem aizauguši nelieli sēkļi un paslēpušies laukakmeņi. Drīz upes labajam krastam pietuvojas Viļānu – Tiskādu autoceļš, kas paralēli upei iet līdz pat Viļāniem. Aiz Ustroņiem, pēc 970 m, šķērsojam augstsprieguma elektrolīniju. Vēl pēc 5,1 km sasniedzam Maltas labā krasta pietekas Tiskadas (Ciskodas) ieteku. Tiskada (Ciskoda) ir garākā Maltas labā krasta pieteka. Tās garums sasniedz 14 km. Vēl pēc 1 km esam nonākuši pie gājēju tiltiņa apdzīvotā vietā ar interesantu nosaukumu – Podļizovka. 2,1 km aiz Podļizovkas no kreisā krasta Maltā ietek Notras upīte. No šīs vietas jau ir jūtama Viļānu HES ietekme. Lai arī ūdenskrātuve vēl nav sākusies, tomēr upes gultne kļūst platāka un straume vājāka. Ūdenskrātuve sākas vēl pēc 1,4 km.

 

Ūdenskrātuves garums ir 550 m, bet platums vidēji 115 m. Tā tika izveidota 1994. gadā, kad atjaunoja Viļānu HES darbību, kas ir pirmā, privātā elektrostacija ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Tās atjaunošana notika uz 1950. gadā celtās elektrostacijas pamatiem. Pie elektrostacijas aizsprosta no maršruta sākuma esam veikuši 54,8 km. Viļāni ir novada centrs ar 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Uzreiz aiz aizsprosta, upes kreisajā krastā, ir apskatāma Viļānu muiža. Viļānu muižai piederēja zemes vairāk nekā 49000 ha platībā, un tā bija viena no lielākajām Latgales muižām. 18. – 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. 19. gs. beigās celto muižas dzīvojamo ēku ieskauj parks. Viļānu muižas klētī, kas celta no sarkaniem ķieģeļiem, mūsdienās izvietojusies Viļānu mūzikas un mākslas skola.

 

 

Aizsprostam laivas nāksies celt pāri. Viļānu HES, tā pat kā citās elektrostacijās, ūdens līmenis tiek cikliski regulēts. Brīžos, kad slūžas ir aizvērtas, ūdens līmenis upē var būt zems, bet brīžos, kad slūžas atver, ūdens līmenis ceļas, un pieaug straumes ātrums. Ir gadījumi, kad laivas vakarā atstāj upes krastā, bet no rīta līdz upei ir vairāki metri. Aiz Viļāniem nakšņojot, to laivotājiem vajadzētu ņemt vērā, lai no rīta nebūtu dažādi pārsteigumi!

 

 

 

 

Drīz aiz aizsprosta, upes kreisajā krastā, blakus muižas parkam, ir Lakstīgalu sala ar estrādi, kas ir iemīļota viļāniešu atpūtas vieta. Patiesībā, šeit gan ir divas salas – lielā un mazā. Par Lakstīgalu salu sauc abas salas. Lakstīgalu sala attaisno savu nosaukumu – maija ziedonī lakstīgalu treļļi šeit skan nepārtraukti. Tūristiem Lakstīgalas salu vajadzētu apbraukt pa labo pusi, jo šeit ir augstāks ūdens līmenis, spēcīgāka straume. Augsta ūdens līmeņa apstākļos šeit veidojas krācītes, kas piedod braucienam adrenalīna devu.

 

 

 

 

Jāņem vērā, ka gultnē ir daudz akmeņu, kas zema ūdens līmeņa apstākļos būs prasmīgi jāapbrauc. Apbraucot salu no kreisās puses, mazo salu varēs apbraukt, bet lielo salu diezin vai, jo aiz estrādes ūdens līmenis ir ļoti zems, un vasarās tur mēdz būt pavisam maz ūdens.

 

 

 

 

 

Pēc 570 m aiz aizsprosta esam nonākuši pie Lakstīgalu salas gājēju tiltiņa. Šeit var piestāt un doties apskatīt estrādi vai doties uz pilsētu iepirkties. No šīs vietas ir tuvākais ceļš līdz Viļānu lielākajam veikalam – apmēram 0,5 km. No tiltiņa izejam uz Raiņa ielu un, ejot pa to, gar stadionu, nonākam līdz krustojumam ar Brīvības ielu. Šeit uz ielas stūra arī ir veikals.

 

 

 

 

Pēc 1 km no Lakstīgalu salas tiltiņa esam nonākuši pie tā sauktā Ūgrenieku tilta. Tilts Saules ielas galā tika uzbūvēts brīvvalsts laikā, jo tā būtu iespējams iztaisnot ceļu līdz Varakļāniem. Pašlaik šeit gan ir saglabājies tikai gājēju tiltiņš, un no vecā tilta ir saglabājušies tikai apdrupuši balsti. Šeit Maltas kreisajā krastā, tā saucamajās baznīckunga pļavās, tika uzņemta kinofilmas „Cilvēka bērns” epizode, kad Boņuks uz celīšiem skaita lūgšanu. Krastos tika izcirsti kārkli, lai pavērtos labs skats uz baznīcu. Laulāšanas skats arī tika uzņemts Viļānos. Šeit var piestāt un iet aplūkot pilsētas centru. Interesantākais objekts ir Sv. Erceņģeļa Miķeļa katoļu baznīca un klostera komplekss. Klosteris būvēts uz Viļānu muižas zemes 1753. – 1772. g. pēc bernardiešu tradicionālo klosteru parauga ar iekšējo pagalmu. Tā būvdarbus finansēja muižnieks Mihails Riks. Divtorņu dievnama fasāde veidota rokoko stilā. 1823. g. Krievijas valdība klosteri slēdza, tā darbību atjaunoja tikai 1924. g. Baznīca un klostera komplekss stipri postīts 2. pasaules kara laikā, kad sagrāva baznīcas torņus un uzspridzināja klostera ēkas. Pēc kara baznīcu un klostera ēkas atjaunoja. Baznīcā saglabājušies vairāki nozīmīgi glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.

Atgriežamies pie upes un turpinām ceļu. No upes paveras skaista ainava uz Viļānu baznīcu un tās torņiem. Pēc 1,6 km esam nonākuši pie dzelzceļa Krustpils – Rēzekne tilta. Aiz tilta, pēc 900 m, upes labajā krastā redzamas Viļānu slimnīcas ēkas, bet vēl pēc 310 m esam sasnieguši Jēkabpils – Rēzekne autoceļa tiltu. No maršruta sākuma esam veikuši 59,2 km.

 

 

 

 

 

Šeit upes labajā krastā pie viesu nama „Lāču leja” varētu piestāt un iet apraudzīt Trūpu Velnakmeni. Uz Velnakmeni ir jādodas pāri tiltam Jēkabpils virzienā un pirmajā ceļā uzreiz aiz tilta jānogriežas pa labi. Pēc 200 m nonākam pie ceļa rādītāja „Trūpu Velna akmens 0,35 km”. Esam nonākuši Kaupra kalnā. Diemžēl, būvējot šo ceļu, Kaupra kalns šajā vietā tika norakts. Tomēr, nogriežoties no lielceļa un ejot pa meža ceļu ZR virzienā uz Trūpu Velnakmeni, labajā pusē Kaupra kalna aprises ir jūtamas.

 

 

 

 

Turpinot iet pa meža ceļu, pēc 300 m labajā pusē, nelielā ieplakā, atrodas Trūpu Velnakmens. Kā orientieris arī noder pirms tam kreisajā pusē redzamā pārpurvojusies vieta, aiz kuras jāsāk lūkoties pa labi, lai akmenim nepaietu garām, jo citas norādes vairs nav. Trūpu Velnakmens nosaukumu esot ieguvis no tā, ka Velns te kaltējis savu naudu. Lielais akmens sašķelts trīs daļās. Tam izskaidrojumu dod teikas. Velns esot žāvējis savu zeltu, Dievam tas ļoti nepaticis, tāpēc tas ar zibeni velnu nospēris. No zibens spēriena akmens pārplīsis divās daļās, bet Velna zelts nogrimis zem akmens. Viena no akmens pusēm pagājušā gadsimta pirmajā pusē saspridzināta divās daļās – meklējot to pašu zeltu. Lielākās daļas (garums 4 m, platums 3 m, augstums 1,9 m) virspusē redzams neregulārs iedobums, tas liecina par šeit bijušo kulta vietu. Apskatījuši Trūpu Velnakmeni, dodamies atpakaļ un turpinām maršrutu.

 

Pēc 2,55 km esam nonākuši pie Ornicānu tilta. Zem tilta vajadzētu turēties galvenajā straumē – pa labi, tuvāk labajam krastam. Šis ir pēdējais tilts ceļā līdz Nagļiem, un tilta abos galos ir aizsprosta apvedkanāli. Aiz tilta, upes gultnē, ir daudz laukakmeņu. No maršruta sākuma esam veikuši 62,8 km.

 

 

 

 

 

Šeit jau upes platums ir pietiekošs un koku sanesumi un sakritumi vairs neveidojas. Pēc 2,6 km upē ir brasls, un kreisajam krastam pietuvojas lauku ceļš. Aiz brasla, pēc apmēram 200 m, var piestāt kreisajā krastā un iet aplūkot piemiņas zīmi Nacionālajiem partizāniem. Piemiņas zīme ir uzstādīta 2007. gada augustā, ceļa malā, zem liela ozola, pie bijušajām Vinču mājām. Šeit pēc Otrā pasaules kara atradās Rēzeknes apriņķa nacionālo partizānu pulka štāba mītnes vieta.

 

 

 

 

 

 

1 km no brasla upes labajam krastam pietuvojas lauku ceļš un 0,75 km iet paralēli upei, līdz Malta strauji pagriežas uz R. Labajā krastā ir Skujaunīku ciems,  bet kreisajā – Broku. Pēc 1,2 km no upes pagrieziena esam nonākuši pie bijušajām Medinsku dzirnavām. Medinsku dzirnavas ir pēdējās dzirnavas mūsu maršrutā. Pirms dzirnavām Malta kļūst platāka, un tās gultnē un krastos ir saglabājušās četrasu mūra sienu atliekas. Aiz dzirnavām ir izveidojusies plata, mierīga, samērā dziļa vieta. No maršruta sākuma esam veikuši 68,4 km.

 

 

 

Turpmākos 4 km aiz bijušajām Medinsku dzirnavām Maltas krastos pārsvarā ir tīrumi un ganības. Gar abiem krastiem paralēli upei tuvāk vai tālāk vijas lauku ceļi. Pēc minētajiem 4 km esam sasnieguši „Laktu” mājas. Tālāk upes plūdumā pamazām ir jūtama Nagļu HES ietekme. Šeit Malta kļūst platāka, straume lēnāka, krastos parādās mitras pļavas, un kreisajā krastā ir manāms aizsargdambis. Pēc 3 km esam sasnieguši Nagļu HES ūdenskrātuvi. Nu jau aizsargdambji ir ūdenskrātuves abos krastos.

 

 

 

 

Ūdenskrātuves platums platākajā vietā sasniedz 190 m, vidējais platums ir ap 170 m. Pēc 2 km ūdenskrātuve sāk sašaurināties – tuvojamies HES aizsprostam un pēc 530 m esam to sasnieguši. Šeit ir ērta vieta, lai beigtu ceļojumu. No maršruta sākuma esam veikuši 73,4 km.

Nagļu HES atrodas Nagļu ciema centrā. Ciems ir izvietojies upes abās pusēs gar ceļu. Kreisajā pusē atrodas ciema senākā ēka – Nagļu katoļu baznīca. Ja jums ir nepieciešams veikals, tad tas ir jāmeklē tajā ciemata daļā, kas atrodas labajā pusē.

 

 

 

Nenoliedzami Nagļu ievērojamākā celtne ir Nagļu katoļu baznīca. Tagadējā akmens mūra Sv. Jāņa Kristītāja katoļu draudzes baznīca ir celta 1862. gadā. To cēla toreizējais muižkungs Nābels, kas esot bijis luterānis. Jau 18. gs. Nagļos ir bijusi neliela koka baznīciņa, kuru apkalpojuši Viļānu bernardieši. Baznīcā atrodas mākslas piemineklis – 18. gs. darinātā Svētā Lūkasa skulptūra.

Līdz 1966. gadam Malta ietecēja Lubāna ezerā, bet, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, Malta pa Maltas – Rēzeknes kanālu novadīta uz Rēzeknes upi. Mēs atrodamies kanāla augšgalā pie slūžām, kas Maltas ielejā veido Nagļu ūdenskrātuvi. Vecmalta, kas aizplūst pa kreisi, 6 km garumā veido Īdeņas kanāla posmu. Kreisajā pusē redzama 2001. gadā ekspluatācijā nodotā Nagļu HES. Ja mēs esam nolēmuši turpināt maršrutu, tad faktiski mēs to turpināsim pa Maltas – Rēzeknes kanālu.

 

Pār aizsprostu laivas nāksies pārnest. Kanāls no abām pusēm ir ierobežots ar dambjiem, un sākumā to no abiem krastiem klāj mežs. Pēc 3,2 km kanāla labajā pusē sākas Orenīšu zivju dīķi. Ir interesanti piestāt un palūkoties uz šiem dīķiem no dambja. Ne velti padomju laikā Nagļu zivsaimniecība bija viena no lielākajām bijušajā PSRS.

Turpinām maršrutu un pēc 2,8 km sasniedzam kanāla ieteku Rēzeknes upē. No maršruta sākuma esam veikuši 79,4 km. Šeit nav ērta vieta lai beigtu ceļojumu, tādēļ ir ieteikums maršrutu turpināt vēl apmēram 1,2 km, kad Rēzeknes labajam krastam cieši pietuvojas labi izbraucams lauku ceļš. Var arī turpināt maršrutu līdz Īdeņas tiltam, kas atrodas 5 km aiz kanāla ietekas Rēzeknē.