Dubnas augštece no Sivera ezera līdz Luknas ezeram


Dubnas augštece no Sivera ezera līdz Luknas ezeram Print This Post

„Dubnas augštece no Sivera ezera līdz Luknas ezeram – 50 km”

Dubna ir Latgales garākā upe. Tā savu tecējumu sāk un beidz Latgalē. Dubna iztek no Latvijas devītā lielākā ezera Sivera. Lai arī atsevišķos materiālos par Dubnas izteku tiek uzskatīts Cārmina ezers, tomēr mēs atbalstām uzskatu, ka Dubna iztek no Sivera. Arī vietējie iedzīvotāji upīti, kas savieno Siveru ar Ārdavu un Ārdavu (Ploteņu) ar Lejas ezeru sauc par Dubnu.

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka un tā ir Daugavas otra garākā pieteka Latvijas teritorijā. Garāka vēl tikai ir Ogre -188 km. Dubnas garums 120 km, kritums 76 m, baseina platība 2780 km2, vidējais caurplūdums grīvā: gadā 16,7 m3/s, palos 112 m3/s. Tūrismam izmantojama visu sezonu no Višķu ezera, bet zemā ūdens līmenī var būt problemātiska pārvietošanās no iztekas līdz ietekai Višķu ezerā. Augštecē līdz Višķu ezeram jārēķinās ar biežiem sakritušu koku šķēršļiem un sekla ūdens posmiem. Ceļu aizšķērsos arī mazās hidroelektrostacijas, kas šajā posmā ir vesalas četras, divi dzirnavu aizsprosti. un viens ceļa uzbērums.

Augštecē, plūstot caur Latgales augstieni, Dubna ir strauja, tur krāces mijas ar lēnākiem posmiem. Lai gan precīzāk būtu teikt bija strauja, jo upes skaistākie un straujākie posmi pēc 2000. gada tika appludināti uzceļot mazās hidroelektrostacijas. Pirms to uzcelšanas šeit bija saglabājušās ūdensdzirnavu drupas un atliekas no aizsprostiem, kuru vietās pārsvarā arī tika minētās hidroelektrostacijas uzbūvētas. Šeit, neappludinātajos upes posmos, tās platums sasniedz apmēram 10-15 m.

Aiz Višķu un Luknas ezeriem Dubna jau tek pa Jersikas līdzenumu. Te upe kļūst platāka un dziļāka. Platums sasniedz 15-20 m. Šeit krasti ir zemi, tādēļ senāk upei pieguļošās pļavas un aramzemes pavasaros applūda. Jau 30. gados Latvijas valdība finansēja vienu no lielākajiem tā laika meliorācijas pasākumiem un regulēja upes posmu 61,6 km garumā. Padomju laikos Pelēču pagastā izveidoja 614 ha lielu polderi ar sūkņu staciju un 2,3 km garu aizsargdambi. Jātzīmē gan, ka pašlaik šā poldera platība sāk aizaugt ar krūmiem un nosusināšanas sistēmas sāk sabrukt. Melioratīvo pasākumu rezultātā Dubnas krastos ir daudz vecupju, sevišķi posmā no Špoģu – Preiļu ceļa tilta līdz Arendolei un Vecvārkavai (Upmalai). Lielākās labā krasta pietekas ir Feimanka, Oša, Jaša, Šusta, Divkle un Egļupe, bet kreisā krasta-Kalupe, Malnaviņa, Kucupe un Bērzupe. Labā krasta pietekas ir daudz garākas nekā kreisā, jo kreisā krasta upes pa tiešo ietek Daugavā. Labā krasta garākā pieteka Feimanka (72 km) ir vairāk kā divas reizes garāka nekā garākā kreisā krasta pieteka Kalupe (32 km).

Augštecē Dubna bieži plūst caur mežu. Lielākais mežu masīvs ko šajā posmā Dubna šķērso ir no Staškevičiem līdz Lauku Ļāperiem

Savukārt Dubnas apkārtne visā posmā no Špoģiem līdz Līvāniem ir lauksaimnieciski izmantojama un meža masīvi tieši tās krastos nepieguļ. Parasti paši krasti ir apauguši ar krūmiem – kārkliem, vītoliem, alkšņiem, ievām u.c. Tikai Arendolē pie pašas upes piekļaujas skaistais Arendoles muižas parks ar simtgadīgiem kokiem.

Aiz Rožupes Dubna kļūst platāka un tās platums vidēji sasniedz 20-25 m. Tas saistīts ar to, ka šeit īsā posmā Dubnā ietek tās divas lielākās pietekas-Oša un Feimanka. Pie Rožupes ir hidropostenis, kur tiek veikti hidroghrāfiskie mērījumi. Tā kā vasarās Dubna stipri aizaug, sevišķi aiz Rožupes, tad 2009. gadā šo upes posmu padziļināja. Padziļināšanas mērķis bija veicināt ūdens straujāku caurplūdumu ar cerību, ka tas samazinās upes aizaugšanu ar ūdenszālēm. Pirms Līvāniem Dubnā parādās vairākas nelielas saliņas pie kurām pavasaros veidojas ledus sastrēgumi. Pašos Līvānos 2001. gadā tika atjaunota Straumes HES. Aiz HES, pirms ietekas Daugavā Dubna veido samērā platu sazarotu deltu, kas strauji pagriežas no R virziena Z virzienā. Tālāk Dubnas auģšteces sīkāks maršruta apraksts. Ar maršruta turpinājumu no Špoģiem līdz Līvāniem var iepazīties maršruta aprakstā „Dubna no Špoģiem līdz Līvāniem”.

Maršrutu sākam pie Dubnas iztekas no Sivera ezera. Lai tur nokļūtu jābrauc līdz Kombuļiem un tad jānogriežas uz Kombuļu-Aulejas ceļa un apmēram pēc 7 km šķērsosim tiltu pār Dubnu. Aiz tilta pirmajā pagriezienā pie ceļa norādes uz Vanagiem nogriežamies pa labi un pēc 1,5 km atkal nogriežamies pa labi un nonākam ezera krastā. Pa kreisi redzamais uzkalns ir Brāslavas pilskalns. Nokļūšanu ezera krastā būtu nepieciešams saskaņot ar zemes īpašnieku tuvējā mājā

Pirms sēžamies laivās, noteikti būtu jāuzkāpj Brāslavas pilskalnā. No pilskalna virsotnes paveras fantastiskas panorāmas uz Sivera ezeru un Latgales augstieni. Pilskalna virsotnē vietējie iedzīvotāji svin Jāņus un šeit ir Jāņuguns vieta. Nu varam uzsākt maršrutu.

Pa Dubnas upi dodamies uz Ārdava ezeru. Nokļūstot Ārdavā, gar labo krastu dodamies R virzienā uz aizaugušo Ploteņu ezeru. Te kartogrāfu un ģeogrāfu domas dalās–vai Ploteņš ir atsevišķs ezers vai tikai Ārdava līcis? Lai vai kā jaunākajos kartogrāfijas materiālos parādās Ploteņš un uzskatīsim to kā atsevišķu ezeru, lai gan tad, kad mēs tajā iebrauksim, tad redzēsim, ka apkārt ir niedres un ūdensaugi, kuru vidū ir dažus metrus plata brīva ūdens josla, kas pēc 800 m kļūst pa Dubnas upi. Nobraukuši vēl apmēram 450 m nonākam pie Kombuļu-Aulejas ceļa tilta. Kopumā maršrutā esam veikuši 3,7 km.

Aiz tilta mums pa Dubnas upi vēl nākas veikt 750 m un tad mēs nokļūstam Leja ezerā. Pie Dubnas ietekas ezerā ir jauka atpūtas vieta, kuru apsaimnieko 350 m tālāk esošā viesu nama „Lejasmalas” saimnieki.

Lejs vai Lejas ezers izvietojies līkumainā subglaciālā iegultnē starp Ārdavu un Cārmina ezeru. Ezerdobei ir plata D daļa ( no Dubnas nokļūstot ezerā tā paliek pa kreisi no mums) un ķīļveidīgs sašaurinājums uz ZR (šajā virzienā mums arī ir jāturpina maršruts). Ezerā ir trīs dziļumi – 30,7 m D daļā, 34 m iepretī A krastam, tā arī ir ezera dziļākā vieta, un 15 m DA galā. Vidējais dziļums ir 8,2 m. Lejs ir desmitais dziļākais ezers Latvijā. Ezera platība ir 177 ha, kopā ar salām 178 ha.

Vietā, kur ezera platākā D daļa pāriet šaurākajā ZR daļā ir divas salas, kuras var apbraukt gan pa A, gan R pusi. Mēs turpinām maršrutu ZR virzienā – ezers kļūst arvien šaurāks, līdz šauruma galā nonākam pie Dubnas upes iztekas un ietekas Cārmina ezerā. Šeit ir arī tilts. Maršrutā esam veikuši 6,1 km.

Cārmins (Cārmans) ir nākošais ezers mūsu maršrutā. Tā platība ir 222 ha, kopā ar vienīgo salu 224 ha. Ezera garums sasniedz 5,6 km ,bet platums 0,6 km. Vidējais dziļums ir 9,3 m, bet lielākais – 30,6 m. Cārmins ir viens no gleznainākiem dziļajiem un lielajiem ezeriem Dagdas paugurainē. Subglaciālas izcelsmes ezers, iegultne izlocīta ZR-DA virzienā. Krasti ir stāvi un apauguši, tādēļ sevišķi skaistas ainavas ir vērojamas pavasarī un skaistās rudens dienās. Ezerā ir daudz līču un šaurumu. Ezera dziļākā daļa atrodas Z daļā. Uzreiz aiz ezera divām vienīgajām salām, kreisajā pusē iztek Dubna. Atsevišķos materiālos tiek uzskatīts, ka šī ir īstā Dubnas izteka, bet kā jau tas bieži gadās, domas par upju iztekām dalās. Lai aizsargātu skaistās ainavas un mazlēpju dzimtas augus, Cārmina krastos 2004. gadā tika izveidots „Cārmaņa ezera dabas parks”, kura platība ir 529 ha.

Iebraucot Cārminā sākotnēji virzāmies gar kreiso krastu R virzienā. Pamazām maršruts pagriežas Z virzienā. Priekšā redzamas divas saliņas aiz kurām atrodas augstāk minētā Dubnas izteka. Pēc 1,7 km sasniedzam Dubnas izteku. Izteka paslēpusies krūmos iepretīm mazākajai salai, kas atrodas vairāk uz Z.

Pēc 450 m sasniedzam Zosna ezera deltas līci, kas vasarās parasti aizaug. Vēl pēc 400 m iebraucam Zosna ezerā. Zosna ezera platība ir 18 ha, vidējais dziļums 2.0 m, bet lielākais dziļums sasniedz 3.0 m. Te turamies gar kreiso krastu, jo Dubnas izteka ir ezera R. Pēc nepilniem 0,6 km esam pie tiltiņa atliekām. Kādreiz te ir bijis gājēju tiltiņš, bet tagad palikuši tikai atsevišķi koka stabi pāri kuriem bijusi laipa. Zema ūdens laikā šī vieta tiek izmantota kā brasls. Upes gultne te ir salīdzinoši plata vietām pat vairāk nekā 30 m, bet aizaugusi ar niedrēm un citiem ūdensaugiem. Aiz tiltiņa atliekām apmēram pēc 500 m upē ir ievietotas trīs caurtekas un pār tām uzbērts uzbērums pār kuru tiek izvesta grants no karjera, kuru mēs redzam kreisajā krastā. Karjers tika izveidots 2010. gadā. Šeit nāksies laivas vilkt pāri šim uzbērumam. Drīz aiz uzbēruma upe pietuvojas Krāslavas-Aglonas šosejai. Šajā vietā upe strauji pagriežas uz D un turpina plūst paralēli šosejai. Pēc 1,0 km sasniedzam Sakovas dzirnavezeru un tiltiņu pār aizsprostu kas savieno Aizupes ar Krāslavas-Aglonas šoseju. Arī šeit laivas ap aizsprostu vajadzēs pārnest. Pēc 0,3 km sasniedzam šīs šosejas tiltu pār Dubnu. Kopumā maršrutā esam veikuši 9,4 km.

Aiz tilta pēc 290 m iepeldam Sakovas ezerā. Sakovas ezera platība ir 22 ha, tā vidējais dziļums ir 1.8 m, bet lielākais 2.0m. Sakovas ezerā turamies tuvāk Z krastam, jo Dubnas izteka atrodas ezera ZR daļā, vietā, kur tuvu krastam redzamas mājas. Apmēram ezera vidū pa kreisi no mums redzama ezera vienīgā sala.

Šķērsojot ezeru tālāk Dubna pārsvarā līkumo pa mežu līdz pēc 2,3 km sasniedzam Kovaļovas dzirnavu dīķi. Pa uzpludinājumu nopeldam vēl 260 m un sasniedzam dzirnavu aizsprostu. Te nāksies laivas pārnest. Izkāpjot krastā apmēram pēc 150 metriem ir redzams zilzaļais Kovaļovas vecticībnieku lūgšanu nams. Pie reizes varam aiziet to aplūkot. Dievnams ir celts 1861. gadā. Te ir iespējams pieteikt ekskursiju ar stāstījumu par vecticībnieku tradīcijām un ikonu glezniecību, taču apmeklējuma laikā jāievēro vecticībnieku paražas-sievietēm lakats un gari svārki, vīriešiem garās bikses. Ekskursija jāpiesaka pa telefonu 65646278.

Pēc dievnama apskates sēžamies laivās un turpinām maršrutu. Lai arī pa taisno līdz Šķeltovas-Grāveru ceļa tiltam pār Dubnu ir apmēram 300m, pa upi šis attālums sasniedz gandrīz kilometru-980 m. Pie šī tilta maršrutā esam veikuši 13,3 km.

Turpmākos 3 km Dubna līkumo pa krūmiem aizaugušām pļavām paralēli Šķeltovas-Grāveru ceļam. Vidējais attālums no upes līdz ceļam ir 150-350 m. Pēc 3 km upe ietek Aksenovas ezerā. Aksenovas ezers ar savām sešām salām ir viens no ainaviskākajiem mazajiem ezeriem mūsu ceļojumā. Atsevišķos materiālos parādās fakts, ka ezerā ir septiņas salas. Kādreiz tā varbūt arī bija, bet lielākā sala ir saplūdusi ar Z esošo mazāko salu un tagad tā praktiski ir viena sala. Aksenovas (Aksjonovas, Aņisimovas, Saviča ) ezera platība ir 1,25 km2, kopā ar salām 1,32 km2. Vidējais dziļums 3,5 m, lielākais 9,4 m. Z krasti zemi, D-stāvi, gleznaini. Krastu līnijas garums sasniedz 5,5 km. Lielākās salas platība ir 5,1 ha. Ezerdobe DR daļā 7-9,4 m dziļa, krastmala smilšaina, dziļāk dūņas.

Lai atrastu Dubnas izteku no ezera virziens jātur salām pa vidu. Iepretīm kreisās puses otrajai salai arī ir jāmeklē Dubnas izteka. Pār ezeru būsim veikuši 1,55 km un vēl pēc 300 m sasniedzam Grāveri-Aksenova-Šķeltova ceļa tiltu. Kopumā esam veikuši 18,1 km. Ja ir vēlme nedaudz izlocīt kājas, var aiziet līdz 1 km attālajai Peipiņu katoļu baznīcai. Tādā gadījumā pa ceļu jādodas D virzienā. No ceļa arī paveras skaists skats uz tikko šķērsoto Aksenovas ezeru. No baznīcas ir redzams arī Peipiņu ezers. Peipiņu draudzi nodibināja pēc Pirmā pasaules kara un par tās pirmo prāvestu iecēla Jāni Ziemeli. Lauku draudzei samērā lielais guļbūves dievnams ar diviem torņiem celts 1926. g. par draudzes locekļu līdzekļiem. 1931.g. Peipiņos prāvests Jāzeps Ļakse uzlika skārda jumtu, torņus uzcēla ar augstu smaili un apsedza ar skārdu. 1935.g. baznīcu apšuva ar dēļiem un nokrāsoja. Priesteris D.Punculis 1955. -1972.g. izņēma baļķus un to vietā iemūrēja kieģeļus, apkārt baznīcai uzlika dzelzs žogu un vārtus betona stabos. 1955.g. prāvests Staņislavs Svilāns aiz baznīcas pretī prezbitērijam uzcēla plebāniju. Baznīca nosaukta par Jaunavas Marijas – Sāpju Mātes baznīcu. 2002.gadā Peipiņu baznīca iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu projektā. Baznīcā atrodas mākslas priekšmeti, kas 2001. gadā iekļauti aizsargājamo priekšmetu sarakstu projektā – baznīcas griestu lukturis, svečturi, relikvārijs.

Aiz tilta pēc 1,2 km nonākam pie Upes Kudiņu ūdens dzirnavām, kur ir labiekārtota atpūtas un telšu vieta. Apmešanās jāsaskaņo pa telefonu 29734566. Šeit aizsprosta nav un braucienu var turpināt bez laivu pārnešanas. Labajā pusē ir mājas un turpat blakus mežā atrodas Brīveru pilskalns. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.

Kokiem apaugušais Brīveru pilskalns ierīkots ap 15 m augstā Dubnas upes labajā krastā, kur veidojot 8 m dziļu gravu, upē ietek neliels strautiņš. Tādējādi radies zemes stūris kuram Z, A un DA ir kraujā strauta gravas nogāze, bet D un DR stāvais Dubnas upes krasts. ZR , kur nav dabisku šķēršļu, pilskalns no apkārtnes norobežots ar 45 m garu, 5 m platu un 1 m augst valni. Vaļņa priekšā strauta gravas nogāzē, iespējams vērojamas otra grāvja atliekas-pats grāvis pilskalna priekšā aizarts. Iekšpus vaļņa ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo līdzenu 35×40 m lielu plakumu. Plakuma malā pret grāvi kādreiz bijis vērojams neizteikts 0,2-0,3 m augsts uzbedums, kuru mūsdienās vairs nevar saskatīt. Pilskalna plakumā konstatēts vairāk nekā 0,4 m biezs kultūrslānis, kas veidojies vieglas smilts zemē. Tajā atrastas bezripas gludo trauku lauskas, kas varētu liecināt, ka pilskalns attiecināms uz m.ē.I g.t.

Aiz Upes Kudiņu dzirnavām nopeldot 3 km sasniedzam kārtējo tiltu. Šoreiz tas ir Aglonas-Šķeltovas ceļa tilts. No maršruta sākuma esam veikuši 22,35 km.

1,3 km aiz ceļa sasniedzam Staškeviču HES ūdenskrātuvi, vēl pēc 0,5 km kreisajā pusē ir vieta, kur atzarojas Dubnas līkums. Šis līkums ir pārrakts un upes gultne iztaisnota. Iztaisnotā posma vidū ir Staškeviču HES aizsprosts. Līdz aizsprostam vēl ir 250 m, bet arī aiz aizsprosta taisnotais posms vēl turpinās 250 m. Šajā vietā no kreisās puses atkal pievienojas Dubnas dabīgā gultne. Ekstrēmāki braucēji var mēģināt apbraukt HESu pa šo veco gultni, tikai jārēķinās, ka ūdens līmenis te būs zemāks nekā iztaisnotajā posmā. Šis Dubnas līkums ir 3 km garš un kopējā maršruta garumā mēs to neierēķinām.

Aiz šīs savienojuma vietas turpmākos 7,0 km Dubna plūst caur lielāko meža masīvu un neapdzīvotāko posmu visā maršrutā. Arī kaut cik ievērojamāku ceļu tuvākajā apkārtnē nav. Daļa no šā posma Dubna ir robežupe starp Aglonas un Daugavpils novadiem. Pēc šiem 7,0 km esam nonākuši pie neliela koka tilta. Pēc ilgāka laika upes abos krastos ir redzamas mājas. Apmēram 50 m aiz tilta sasniedzam upes līkumu, kur daļa upes atkal aizplūst taisni, bet daļa pa kreisi un veido līkumu, kas pēc 520 m atkal savienojas ar taisno posmu. Taisnais posms ir 150 m garš. No šīs savienojuma vietas nobraucot apmēram 0.5 km Dubnas kreisajā krastā mežā atrodas Ļāperu pilskalns. Ļāperu pilskalnu pirmais izpētīja un aprakstīja slavenais pirmās Latvijas senatnes pētnieks Ernests Brastiņš. Viņš bija pirmais, kurš sākot ar 1922. gadu, katru vasaru apmeklēja un pētīja Latvijas pilskalnus, kā rezultātā viņš izdeva četras grāmatas par Latvijas pilskalniem. Katra grāmata bija veltīta savam Latvijas novadam un šajā novadā izpētītajiem pilskalniem. Grāmata par Latgales pilskalniem tika izdota 1928. gadā. Te ir arī apraksts par Ļāperu pilskalnu, kā arī par tālāk esošajiem Greitas kalnu un Baranovskas pilskalnu.

Ļāperu pilskalns ir savrups apaļš kalns, kas paceļas 28 m virs Dubnas līmeņa. Kalnam ir neliels viegli izliekts apaļš plakums apmēram 35 m diametrā. Divus metrus zemāk par plakuma malu visapkārt kalnam vietām redzama terase. Vēl viena terase atrodas dažus metrus zemāk par pirmo. Abas šīs terases vāji saglabājušās, jo senāk kalns ticis arts. Pilskalna zeme sastāv no smalkas smilts, kurā aug skujkoku mežs, kas nu jau ir pārņēmis visu pilskalnu.

Par Ļāperu pilskalnu stāsta vairākas teikas. Viena no tām ir par jaunavu, kas mājojusi kalnā. Viņa tur bijusi ieslodzīta un vēlējusies tikt no kalna projām. Reiz viņa iznākusi un prasījusi ļaudīm krelles, tad viņa kļūšot atkal brīva. Krellēm jābūt sevišķām-tām jābū divām un vienādām. Ja jaunavai kāds šādas krelles pasniegtu, viņa tiktu laukā no pilskalna. Tādas krelles neatradušās un jaunavai bijis jāpaliek pilskalnā. Tur viņa mājojot vēl tagad.

Cita teika stāsta, ka kalnā iekšā dzīvojis kāds augstmanis, kurš tur sargājis savu mantu. Reiz kara laikos viņš paņēmis savu mantu sakrāvis ratos un braucis projām. Rati bijuši aizjūgti diviem melniem zirgiem. Zirgi ierāvuši augstmani ar visu mantu ezeriņā, kas kalnam piekājē. Ezeriņš tagad esot aizaudzis.

Turpinot maršrutu pēc 2.2 km sasniedzam Šķīvišķu HES ūdenskrātuvi. Nobraucot pa ūdenskrātuvi apmēram 1,5 km esam nonākuši pie nākošā pilskalna-Greitas kalna. Nosaukuma „Greitas kalns” rašanos izskaidro dažādi. Viens no variantiem ir ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbērumā esot aprakta, cits variants ir, ka „Greida”esot tas pats, kas valnis, uzbērums, krievu „grjada” Pēc Ernesta Brastiņa domām šis izskaidrojums liekas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m garš taisns uzbērums. Dubna ieskauj 30 m augsto pilskalnu no trijām pusēm. No upes neaizsargātajā pusē bijis ierīkots plats grāvis no kura dibena līdz uzbērumam ir 9-10 m. Pašreiz pilskans ir apaudzis ar mežu. Arī par Greitas kalnu ir sava teika. Reiz kādā vakarā ciema ļaudis redzējuši, ka pilskalnā atvērušies vārti. Vārtos mirdzējusi spoža gaisma. Gaismā stāvējusi slaika sieviete un tai blakām melni suņi. Pēc brīža vārti atkal aizvērušies un gaišums pazudis.

Vēl pēc 0,9 km nonākam pie HES aizsprosta. Šķīvišķu HES uzbūvēta 2001. gadā. Tā ir kaskādes augšējā HES, lejpusē ir DubeņecasHES, aiz tās-Galvānu HES. HES komplekss sastāv no monolīta dzelzsbetona pamatiem, uz kuriem ir no metāla konstrukcijām samontēta turbīnas kamera un ģeneratoru telpa ar plakansiksnu piedziņu, un virs tām konteinera tipa virsbūve ar elektroaparatūras iekārtu. Šo un arī abas pārējās kaskādes hidroelektrostacijas apsaimnieko SIA Novators. Kopumā maršrutā esam veikuši 37,0 km.

0.6 km aiz Šķīvišķu HES sākas Dubeņecas HES ūdenskrātuve un vēl pēc 0.74 km sasniedzam HES aizsprostu. Dubeņecas HES ir otrā šajā kaskādē, bet pirmā, kas 2000. gadā tika uzbūvēta.

0.47 km aiz Dubeņecas HES aizsprosta sākas trešā un pēdējā HES ūdenskrātuve. Šī ir Galvānu HES, kas jaunā vietā uzbūvēta 2001. gadā un ir ar vismazāko jaudu. Ja abu iepriekšējo HES jauda ir 450-500 kW katrai, tad Galvānu HES jauda ir uz pusi mazāka-250 kW.

Vasarās ir bijuši gadījumi, kad aiz šā HES aizsprosta iztek pavisam neliela ūdens urdziņa un tas var apgrūtināt turpmāko ūdenstūristu pārvietošanos. Ja laimējas pie HES nonākt ap pusdienas laiku, tad ir cerības, ka tiks atvērtas slūžas un ūdens daudzums būs pietiekošs, lai varētu normāli turpināt maršrutu. Parasti slūžu atvēršana notiek laika posmā no 13 00-14 00 .

Iepretīm aizsprostam labajā krastā ar mežu apaugušu var saskatīt Baranovskas pilskalnu, lai gan pagājušā gadsimta 20-30. gados kalns bija bez apauguma un tas tika laiksaimnieciski apstrādāts. Tā pat kā iepriekšējos divus pilskalnus arī šo pilskalnu pirmais izpētīja un aprakstīja Ernests Brastiņš.

Pēc sava izskata pilskalns ir savrups neliels kalns ar 7-10 m augstām kraujām malām. Tas atrodas citu kalnu ielejā un starp citiem apkārt esošajiem kalniem nezinātājam to grūti saskatīt un atšķirt. Kalna sāni jau dabiski ir bijuši pietiekoši stāvi, tādēļ papildus uzbērumi un citi darbi nav veikti. Tā kā pilskalns jau no seniem laikiem ticis arts, tad mītņu kārta ir slikti saglabājusies. Plakuma garums ir apmēram 50 m, bet platums uz pusi mazāks. Iespējams, ka pilskalns ticis apdzīvots jau akmens laikmetā. Teika vēsta, ka pilskalnā aprakta zelta nauda, un to naudu ir iespējams izrakt tikai Jāņu naktī. Agrākos laikos neesot bijusi neviena Jāņu nakts, kad vietējie iedzīvotāji nebūtu meklējuši šo aprakto zelta naudu.

Aiz Galvāna HES aizsprosta pēc nepilniem 0.5 km sasniedzam Ambeļu-Aglonas ceļa tiltu. Ejot pa ceļu D virzienā pēc nepilna kilometra var nokļūt Ambeļos.

Ambeļos var apskatīt nelielo katoļu baznīcu, kas celta 1888. gadā un Ambeļu parku. Parka platība ir 6,2 ha tā ierīkošana iesākta 18.gs.beigās, vēlāk restaurēts pēc G. Kūfalta projekta. Tas ir skaists ainavu parks starp diviem pakalniem, ielejā dīķis ar Mīlestības saliņu, pakalnā estrāde. Parkā aug 38 eksotu sugas.

Atgriežoties pie Dubnas turpinām maršrutu. Aiz tilta pēc 2.7 km sasniedzam Višķu ezeru. Kopumā maršrutā esam veikuši 42.5 km.

Nokļūstot Višķu ezerā, beidzot nav jāuztraucas par sakritušiem kokiem un citiem šķēršļiem.

Višķu ezers atrodas 99,3 m vjl. Tā platība ir 3,60 km2. Garums – 2,6 km, lielākais platums 1,9 km tikai šaura ceļa josla šķir no Luknas ezera. Vēl 20.gs 50.gados Višķu ezers bija savienots ar Dodkas ezeru no kura to tagad atdala purvaina sažmauga. Višķu ezera krasti ir lēzeni vai zemi, vietām stāvi. Krasta līniju izrobo vairākas pussalas, veidojot izlocītu trīsjomu ūdenstilpi, kas ZA galā sašaurinās. Pussalā ZA galā var apskatīt Višķu pilskalnu. Te ir arī laba peldvieta un nakšņošanas vieta. Tālāk, pašā ezera Z galā atrodas viesu māja „Višķezers”, kur var ērti pārnakšņot un nepieciešamības gadījumā vienoties par automašīnu atstāšanu.

Nokļuvuši ezerā virzāmies uz R pretīm tuvākajam krastam, kas ir ezera lielākā pussala. Tālāk gar pussalas krastu turpinām ceļu, līdz redzam tiltu pār Dubnu uz Višķu-Aglonas autoceļa. Šis Dubnas posms savieno Višķu ezeru ar Luknas ezeru. Ja nav vēlme turpināt maršrutu, šeit ir ērta vieta, lai piestātu krastā un ceļojumu beigtu. Brauciens pār ezeru ir 2 km garumā. Līdz tiltam kopumā maršrutā esam veikuši 44.5 km.

Iebraucot Luknas ezerā turamies pa labi un dodamies uz 450 m attālo atpūtas vietu ezera DA galā. Nakšņošanas vietu šeit nebūtu vēlams ieplānot, jo nedēļas nogalēs labos laika apstākļos šeit mēdz ierasties skaļas kompānijas. Tomēr uz brīdi te būtu vēlams piestāt un uzkāpt putnu novērošanas tornī. No tā paveras brīnišķīgi skati uz apkārtni-redzama majestātiskā Višķu katoļu baznīca, Višķu ezers, piekājē esošie Boltaru un Ostrovas ezeri un protams, pats Luknas ezers ar saviem līčiem un apkārtējo pauguraini. Arī šeit var beigt ieplānoto braucienu, jo šeit var ērti izkāpt un arī piebraukšana ar transportu nesagādā problēmas

Luknas ezera platība ir lielāka nekā Višķu ezeram un sastāda 4.09 km2. Lielākais garums sasniedz 5.3 km, platums ZR daļā-1.6 km. Ezera vidējais dziļums ir 2.4 m, bet dziļākā vieta 6.1 m.

Luknas ezera krasti ir lēzeni. A krasts ir stingrs, pārējie krasti staigni, krūmiem apauguši. Ezers līčains ZR daļa ir platāka vidū sašaurinājums, A daļa atkal platāka, bet ne tik plata kā ZR daļa. Vidus sašaurinājumā ir arī ezera dziļākā vieta. Krasta līnija 18.5 km gara.

Tālāk maršrutu turpinām pa Luknas ezeru R virzienā. Luknas ezera kreisais krasts ir biezi apdzīvots. Šeit atrodas Višķi, Višķu tehnikums un Špoģi. Skaista no ezera izskatās no šķeltajiem laukakmeņiem celtā Višķu katoļu baznīca. Labajā krastā manāmas Daniševskas vecticībnieku lūgšanu nams un Maskovskajas pareizticīgo baznīca, kas atrodas viena otrai cieši blakus.

Nobraukuši apmēram 4 km pa Luknas ezeru nonākam Dubnas iztekas sašaurinājumā. Vēl pēc 1.6 km nonākam pie Daugavpils-Rēzeknes šosejas tilta. Šeit arī mūsu ceļojuma pirmā daļa beidzas. Esam nonākuši Špoģu ciemā, kas ir Višķu pagasta centrs ar pagasta pārvaldes ēku, skolām un veikaliem. Netālu no tilta ir apskatāmi 2. pasaules kara brāļu kapi.

Kopumā maršrutā esam veikuši 50.5 km.

Šo maršrutu būtu ieteicams veikt pavasarī, jo tad ir augstāks ūdens līmenis un upe ir vieglāk izbraucama. Maršrutā ir bieži koku sakritumi, kurus pievarēt var laivas pār tiem velkot vai apnesot. Šis maršruts domāts ceļotājiem , kurus nebaida zināmas grūtības un neērtības, tomēr negaidīti piedzīvojumi un adrenalīns šajā maršrutā ir garantēti, tāpat kā gandarījums brīdī, kad jūs šo maršrutu būsiet veikuši. Vēlāk vēl ilgi citos ceļojumos pie ugunskura jūs varēsiet atcerēties un stāstīt šī brauciena piedzīvojumus.