Drīdzs – Jazinks


Drīdzs – Jazinks Print This Post

„Drīdzs-Ots-Ārdavs-Sivers-Ploteņš-Lejs-Cārmins-Jazinks-32 km”

Visizdevīgāk maršrutu ir sākt atpūtas bāzē „Dridži”, kas atrodas Drīdza ezera A galā, apmēram 2 km no Skaistas. Savukārt Skaista atrodas 16 km no Krāslavas, braucot pa Krāslavas – Dagdas – Rēzeknes šoseju.

Atpūtas bāzē par noteiktu samaksu ir iespējams atstāt automašīnas un nepieciešamības gadījumā arī pārnakšņot. Bāze tiek apsargāta, tādēļ arī automašīnas būs drošībā.

Drīdzs ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas dziļākais ezers. Tā vidējais dziļums ir 12,8 m, bet dziļākā vieta pēc jaunākajiem mērījumiem sasniedz 63,1 m. (Pārsvarā dažādos materiālos parādās 65,1 m dziļums). Fizioģeogrāfiski Drīdzs un pārējie šī maršruta ezeri atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Tas ir izvietojies subglaciālā iegultnē, tāpēc tā ezerdobe vietām atgādina lielu, līkumotu, platu upi.

Drīdza platība ir 753 ha (ar salām 772 ha), garums – 9,8 km, platākā daļa atrodas R un sasniedz 2,4 km. Ezerā ir deviņas salas, no tām lielākā ir Bernata (Bernātu) sala, kuras platība ir 13,9 ha, pārējās salas ir nelielas.

1938. gadā latviešu hidrobiologs Bruno Bērziņš (1909-1985) Drīdza ezera vidū konstatēja pašu lielāko Latvijas ezeru dziļumu. 1939. gadā, izdarot mērījumus no ledus, tika veikts 1681 dziļuma mērījums un sastādīta detalizēta dziļumu karte. Drīdzs pārsvarā ir mezotrofs ezers. Ūdens apmaiņa notiek tikai reizi 12,5 gados, ūdeņi ienes maz barības vielu. Salīdzinot ar 1939. gada datiem, ūdens dziļākajos slāņos stipri samazinājies skābekļa daudzums, dažos līčos jau 8 m dziļumā tā nav vispār. Tas rada zilaļģu izraisītu ziedēšanu, kas savukārt nepatīk ezera dzīvajai radībai.

1977. gadā ap Drīdzi 2520 ha platībā tika izveidots kompleksais dabas liegums. 1999. gadā dabas liegums pārtapa par Drīdza ezera dabas parku. Tā uzdevums ir saglabāt un aizsargāt Latgales augstienes D daļai raksturīgo ezeru un pauguraiņu ainavu

Maršruta sākumā tiešām ir sajūta, ka ceļojam pa lielu, platu upi. Veicot apmēram 3 km, sasniedzam Šaures šaurumu, kas no mums atrodas pa labi. Mums jāturpina maršruts nedaudz pa kreisi. Virzoties šajā virzienā, priekšā ieraudzīsim Bernata (Bernāta) salu. Ezera labajā krastā, pussalas galā, iepretīm Bernata (Bernāta) salai, atrodas Baterijas kalns. Patiesībā Baterijas kalns ir pilskalns. Līdz Baterijas kalnam esam veikuši 5,6 km. Šeit ir ērti piestāt ar laivām un izkāpt krastā.

Tālāk virzāmies pa šaurumu starp krastu un Bernata (Bernāta) salu. Aiz šī šauruma Drīdzs kļūst platāks. Mūsu maršrutā šī ir ezera platākā daļa, kas virzoties uz ZR kļūst arvien šaurāka. Tuvojamies Sauleskalnam. Šo šauro līci pirms Sauleskalna sauc par Drīdza kāju.

 

Pēc 9,1 km esam sasnieguši Sauleskalna tūristu bāzi. Tūristu bāzes pirmsākumi ir meklējami vēl padomju laikos. Pats Sauleskalns ir seno latgaļu kulta vieta. Kalna virsotne paceļas 210 m vjl. (pēc citiem datiem 211 m vjl.), relatīvais augstums pārsniedz 50 m. Skaidrā laikā te paveras lieliska Latgales augstienes panorāma ar daudzu ezeru un to līču spoguļiem. Runā, ka skaidrā laikā esot redzami 27 ezeri. Ja skaita viena ezera vairākus atsevišķi redzamus līčus, tad sanākot pat vairāk!

Pēc Sauleskalna apskates sēžamies laivās un dodamies atpakaļ. Cenšamies virzīties tuvāk kreisajam krastam, jo apmēram pēc 2,2 km būs caurtece, kas savienos Drīdzi ar Ota ezeru. Sasniedzot šo caurteci, kopumā būsim veikuši 11,3 km. Patiesībā šī nav vienkārši caurtece, bet gan kanāls. Kanāls tika izrakts 20. gs. 20-tajos gados, un tas Drīdza ezera līmeni pazemināja par 0,5 m. Pastāvot augstam ūdenslīmenim, Drīdza ūdeņi plūst uz Ota ezeru, un arī ar laivām šo kanālu nav problēmu izbraukt. Grūtāk varētu būt vasarās zema ūdens līmeņa apstākļos. Kanāla garums ir apmēram 250 m, un Ota ezera galā tas ir samērā stipri aizaudzis ar niedrēm. Izbraukuši kanālu, nonākam Ota ezerā.

Ota (Ata) ezera platība ir 120 ha, kopā ar četrām salām – 124 ha. Ezera vidējais dziļums ir 2,4 m, bet maksimālais sasniedz 7,4 m. Garums R-A virzienā ir 1,9 km, bet lielākais platums sasniedz 1,1 km. Ezeram ir sezonāla ūdens pieplūde pa kanālu no Drīdza, kā arī no meliorācijas grāvjiem. Eitrofs ezers. Uzkrājoties dūņām, ezera dziļums kopš 50-tajiem gadiem samazinājies apmēram par 1 m. Tādēļ šeit ir lielāka zivju bagātība nekā blakus esošajā Drīdzī.

Iebraukuši Ota ezerā, turam kursu pa kreisi. Apbraukuši pussalu, priekšā ieraudzīsim apmēram 100 m platu šaurumu, kuru veido divas pussalas gan no R, gan A puses. Mums jādodas uz šo šaurumu. Sasnieguši šaurumu, maršrutā būsim veikuši 12,3 km.

 

Izbraukuši šaurumu, turamies gar kreiso krastu un apmēram pēc 700 m nonāksim pie upītes, kas Ota ezeru savieno ar Ārdavu. Atšķirībā no kanāla, kas savieno Ota ezeru ar Drīdzi, šī upīte ir dabiskas izcelsmes. Arī šīs upītes izbraukšana grūtības nesagādā un apmēram pēc 300 m sasniedzam Ārdavu. Esam veikuši 13,3 km.

Ārdavs (nesajaukt ar Ārdavas ezeru Preiļu novada Pelēču pagastā) ir viens no gleznainākajiem ezeriem mūsu maršrutā. Tā krasta līnija ir ļoti līkumota, ar daudziem līcīšiem un pussalām. Krasta līnijas garums ir 18,8 km. Tas veido tādu kā pusloku ap Sauleskalnu. Ezera platība ir 229 ha, ar salām – 230 ha, garums puslokā pa ass līniju ir 4 km, bet platums A daļā sasniedz 1,2 km. Vidējais dziļums ir 4,6 m, bet lielākais dziļums sasniedz 14,0 m. Dziļākās vietas ezeram ir R (14,0 m) un DR (12,0 m).

Iebraukuši Ārdavā, pa labi redzam ezera lielāko salu, kas izvietojusies starp A esošo pussalu un R esošo krastu. Apmēram pēc 500 m esam sasnieguši šaurumu, kas atdala pussalu no salas. Pussala ir kā šaura mēle, kas iestiepjas ezerā. Šeit ir ērti piestāt, tāpat šī ir laba vieta nometnes ierīkošanai. Pabraukājot ap salu un gar līcīšiem, dažs labs ūdenstūrists ar spiningu ir guvis gluži labus līdaku lomus. Līdz šai pussalai esam veikuši 13,8 km.

Tālāk mūsu maršruts ved taisni uz Z, uz Dubnas ieteku Ārdavā. Ja jau esam tik tuvu, tad grēks būtu neapraudzīt Latvijas devīto lielāko ezeru Siveru un neuzkāpt ainaviski iespadīgajā, 25m augstajā Brāslavas pilskalnā. Lai to izdarītu, mums jāatrod Dubnas ieteka. Mūsu virziens ir tikai taisni, uz priekšā redzamo ezera galu. Apmēram pēc 1,6 km esam sasnieguši šauru pussalu, kas atrodas A krastā. Apliekuši šo pussalu, faktiski esam iekļuvuši Dubnas deltā. Virzoties uz priekšu, delta kļūst šaurāka un kļūst par upi. Lai arī iznāk virzīties pret straumi, tomēr grūtības tas nesagādā, un pēc 900 m sasniedzam Sivera ezeru. Kopumā maršrutā esam veikuši 16,3 km.

Krastā redzama pirts, bet augstāk – dzīvojamā māja. Šeit ir ērti piestāt ar laivām un izkāpt krastā. Priekšā, ezera krastā, ir Brāslavas pilskalns. Uz pilskalna nav apaugums, līdz ar to no pilskalna virsotnes paveras fantastiskas panorāmas uz Sivera ezeru un Latgales augstieni. Pilskalna virsotnē vietējie iedzīvotāji svin Jāņus, un šeit ir Jāņuguns vieta.

Izpriecājušies par skaistajām ainavām, pa Dubnas upi dodamies atpakaļ uz Ārdava ezeru. Atkal nokļūstot Ārdavā, gar labo krastu dodamies R virzienā uz aizaugušo Ploteņu ezeru. Te nu atkal kartogrāfu un ģeogrāfu domas dalās – vai Ploteņš ir atsevišķs ezers vai tikai Ārdava līcis? Lai vai kā, jaunākajos kartogrāfijas materiālos parādās Ploteņš, un uzskatīsim to kā atsevišķu ezeru, lai gan tad, kad mēs tajā iebrauksim, tad redzēsim, ka apkārt ir niedres un ūdensaugi, kuru vidū ir dažus metrus plata, brīva ūdens josla, kas pēc 800 m kļūst par Dubnas upi. Nobraukuši vēl apmēram 450 m, nonākam pie Kombuļu-Aulejas ceļa tilta. Kopumā maršrutā esam veikuši 20 km.

Aiz tilta pa Dubnas upi vēl nākas veikt 750 m, un tad mēs nokļūstam Leja ezerā. Pie Dubnas ietekas ezerā ir jauka atpūtas vieta, kuru apsaimnieko 350 m tālāk esošā viesu nama „Lejasmalas” saimnieki. Ar saimniekiem var arī sarunāt nakšņošanas vietu. Te atradīsies vieta gan teltīm, gan varēs pārgulēt arī telpās. Par telpām gan būtu iepriekš jāvienojas.

Lejs vai Lejas ezers izvietojies līkumainā subglaciālā iegultnē starp Ārdavu un Cārmina ezeru. Ezerdobei ir plata D daļa (no Dubnas nokļūstot ezerā, tā paliek pa kreisi no mums) un ķīļveidīgs sašaurinājums uz ZR (šajā virzienā mums arī ir jāturpina maršruts). Ezerā ir trīs dziļumi – 30,7 m D daļā, 34 m iepretī A krastam, tā arī ir ezera dziļākā vieta, un 15 m DA galā. Vidējais dziļums ir 8,2 m. Lejs ir desmitais dziļākais ezers Latvijā. Ezera platība ir 177 ha, kopā ar salām – 178 ha.

Vietā, kur ezera platākā D daļa pāriet šaurākajā ZR daļā, ir divas salas, kuras var apbraukt gan pa A, gan R pusi. Mēs turpinām maršrutu ZR virzienā – ezers kļūst arvien šaurāks, līdz šauruma galā nonākam pie Dubnas upes iztekas un ietekas Cārmina ezerā. Šeit ir arī tilts. Maršrutā esam veikuši 22,4 km.

Cārmins (Cārmans) ir nākošais ezers mūsu maršrutā. Tā platība ir 222 ha, kopā ar vienīgo salu 224 ha. Ezera garums sasniedz 5,6 km ,bet platums 0,6 km. Vidējais dziļums ir 9,3 m, bet lielākais – 30,6 m. Arī Cārmins ir viens no gleznainākajiem dziļajiem un lielajiem ezeriem Dagdas paugurainē. Subglaciālas izcelsmes ezers, iegultne izlocīta ZR-DA virzienā. Krasti ir stāvi un apauguši, tādēļ sevišķi skaistas ainavas ir vērojamas pavasarī un skaistās rudens dienās. Ezerā ir daudz līču un šaurumu. Ezera dziļākā daļa atrodas Z daļā. Uzreiz aiz ezera vienīgajām salām kreisajā pusē iztek Dubna. Atsevišķos materiālos tiek uzskatīts, ka šī ir īstā Dubnas izteka, bet, kā jau tas bieži gadās, domas par upju iztekām dalās. Lai aizsargātu skaistās ainavas un mazlēpju dzimtas augus, Cārmina krastos 2004. gadā tika izveidots „Cārmaņa ezera dabas parks”, kura platība ir 529 ha.

Iebraucot Cārminā, sākotnēji virzāmies gar kreiso krastu R virzienā. Pamazām maršruts pagriežas Z virzienā. Priekšā redzamas divas salas, aiz kurām atrodas augstāk minētā Dubnas izteka. Virzoties Z virzienā, ezers kļūst arvien šaurāks, un, nobraukuši apmēram 2,5 km no Dubnas ietekas Cārminā, sasniedzam ezera šaurāko vietu. Šeit A krastu no R krasta atdala ne vairāk kā 50 m. Kopumā maršrutā esam veikuši apmēram 25 km.

Šķērsojuši šaurumu, atkal iepeldam plašākos ūdeņos, bet šeit mums jāturas ZA virzienā un jāapbrauc pussala kreisajā krastā. Aiz pussalas jāuzņem ZR virziens. Šī ir arī Cārmina platākā daļa. Priekšā kreisajā krastā apmēram pēc 1km atkal ir redzama pussala, to apbraukuši, turamies R virzienā uz krastā redzamo baznīcu. Tā ir Raģeļu katoļu baznīca, blakus tai ir Raģeļu pilskalns. Šajā vietā Cārmina ezera krasts ir vistuvāk Grāveru – Jaunokras ceļam, un te ir laba piestātnes vieta, kur ir ērti izkāpt. Te nu nāksies laivas pārnest pāri ceļam uz Jazinka ezeru. Jānes būs kādi 200 m. Nelielas neērtības sagādās tas, ka Jazinka ezera krasts šajā vietā ir aizaudzis un nedaudz pārpurvojies. Kopumā maršrutā esam veikuši apmēram 28 km.

Pie reizes var apskatīt Raģeļu katoļu baznīcu. Pirmā koka baznīca ir celta 1780. gadā. Pēc pirmā pasaules kara tai uzlika tornīti un iekāra zvanu. 1941. gadā koka baznīca nodega, bet dievnamu ierīkoja blakus esošajā nespējnieku namā. Jauno mūra baznīcu iesvētīja 1956. gada 30. septembrī.

Aiz baznīcas ir kapsēta. Daļēji kapsēta ir izveidota uz bijušā Raģeļu pilskalna.

Priekšā mums ir pēdējais ezers, kurš maršrutā mums ir jāšķērso – Jazinks. Tā garums ir 4,2 km, bet platums – 1,7 km. Ezera platība sasniedz 260 ha. Vidējais dziļums ir 8,1 m, bet lielākais dziļums sasniedz 33 m. Jazinks ir divpadsmitais dziļākais ezers Latvijā. Ezera DR krastā atrodas Grāveru ciems, kura notekūdeņi piesārņo ezera ūdeņus, līdz ar to 60-tajos gados ezers no mezotrofa kļuvis par eitrofu, un tā aizaugums ir 13%. Sevišķi tas ir jūtams ezera galos.

Nobraucot pa ezeru nepilnu kilometru, kreisajā krastā ieraugām Grāveru ciemu. Ciems ir izvietojies šaurā joslā starp Aglonas – Krāslavas šoseju un ezera krastu gandrīz 2 km garumā. Sākumā pirmos 1,7 km veicam pa ezera šaurāko daļu. Aiz raga, kas ezerā iestiepjas no kreisā krasta, sākas ezera plašākie ūdeņi. No šejienes jau ir redzama ezera vienīgā sala, kas atrodas ezera vidū, tā platākajā daļā. Līdz salai vēl ir jānobrauc apmēram 1,5 km.

Aiz salas turpinām maršrutu tikai taisni uz ezera ZR galu. Tomēr līdz pašam galam nebraucam. Netālu pirms Jazinka ZR gala pa kreisi ir līcītis ar krastā ierīkotu atpūtas vietu. Šeit ir ērti piestāt. Esam sasnieguši mūsu ceļojuma finiša vietu! Kopumā esam pieveikuši 32,3 km un šķērsojuši vai pabijuši 8 ezeros (ieskaitot Ploteņu).

Tomēr ceļojums nebūs pilnīgs, ja neapskatīsim vienu no savdabīgākajiem un noslēpumainākajiem Latvijas ezeriem – Velnezeru (Čertoks, Čortoks, Čertaks). Velnezers no mūsu finiša vietas atrodas apmēram 250m DR virzienā. Lai nekļūdītos, var doties pa meža ceļu, kas iet gar Jazinka krastu.

Velnezers ir sufozijas izcelsmes ezers. Tam ir raksturīga piltuvveida ieplaka. Ezera platība ir tikai 1,1 ha, bet dziļums sasniedz 18,3 m! Ūdenī ir neliels sāļu daudzums, tāpēc tajā ir maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.

Velnezers ir viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem, kas piesaista ar savu savdabīgo zilganzaļo ūdens krāsu, lielo caurredzamību un dīvainajiem nostāstiem, kas kopš sendienām apvijuši nelielo ezeriņu. Ūdens caurredzamība ezerā ir 12 m (pēc citiem datiem – 8 m). Krāsa gan mainoties – ūdens var pieņemt visas varavīksnes krāsas. Šo neparasto īpašību var skaidrot ar to, ka ezera ūdens ir ļoti dzidrs, tam nav noteces un tam ir stāvas krasta nogāzes. Ja krasti būtu lēzeni, ūdens skaisto krāsu būtu grūtāk ievērot un novērtēt.

1977. gadā 55 ha platībā ap Velnezeru izveidots „Čortoka ezera dabas liegums”. Ezera krastos aug vairākas reto augu sugas – smiltāju neļķe, meža silpurene, Baltijas dzegušpirkstīte un smaržīgā naktsvijole.

Ezeru un liegumu apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”, kuri sadarbībā ar Daugavpils universitāti šeit izveidojuši ērtu apskates taku.

Nobeigumā atgādinājums – ezerā nedrīkst peldēties, lai neveicinātu tā aizaugšanu un neparastās krāsas zudumu!

Aprakstīto posmu nesteidzoties var veikt divās dienās. Sportiskāki ūdenstūristi to var veikt arī vienā dienā.