Oša – Dubna


Oša – Dubna Print This Post

„Oša – Dubna – 25,1 km”

Oša, Ūša, Uša – Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novadā, 62 km garumā. Tās baseins sasniedz 636 km2, bet gada notece 0,12 km2. Kritums 44 m, (0,7 m/km). Oša sākas Latgales augstienes ZR nogāzē Galēnu pagastā pie Skabiem. Tek pa Jersikas līdzenumu, pa purvainu, daļēji meliorētu apvidu. Gultne stipri līkumaina, augštece 60. gados taisnota, bet pie Rudzātiem Oša padziļināta, spridzinot gultnes dolomītu. Interesants fakts ir tas, ka 1951. gadā, bagarējot upi, Ošas gultnē atrasti mamuta kauli.

Tā kā Līvānu novada zemes īpašnieki regulāri sūdzējās par applūstošām platībām pie Ošas, 2004. gadā tika pieņemts  lēmums par upes gultnes kārtējās rekonstrukcijas sākšanu, savukārt darbus valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi sāka 2008. gadā. Šajā laikā arī aktivizējās vides aizsardzības kustība, veidojās pretēji viedokļi par ūdensnotekas sakārtošanas nepieciešamību, tika organizētas sabiedriskās apspriešanas un tikšanās ar zemju īpašniekiem. Visu šo aktivitāšu rezultātā darbi ievilkās līdz pat 2015. gada septembrim, kad tie tika beidzot pabeigti. Kopumā šajā laikā vairākās kārtās pārbūvēta Ošas gultne 38,9 kilometru garumā, kā arī 3 km garumā pārbūvēta Dubnas upes gultne. Pateicoties šiem darbiem, Ošas upe ir kļuvusi par ūdenstūristiem baudāmu, skaistu upi. Te gan jāatzīmē, ka ūdenstūrismam labākais laiks ir līdz Jāņiem. Vēlāk ir iespējami gadījumi, ka augštecē līdz Rudzātiem atsevišķās vietās ūdens līmenis ir pārāk zems, bet lejtecē, Ošas poldera rajonā, upes gultne stipri aizaug ar ūdensaugiem. Labā ziņa ir tā, ka Ošā pie Kiulenieku tilta atrodas LVĢMC hidropostenis “Kūlenieki”, un ūdenstūristi var viegli kontrolēt upes ūdens līmeni http://www.lvgmc.lv/hidrologijas-operativa-informacija/?nid=464.

Līdz gultnes rekonstrukcijai Oša bija nosprostota ar lielu daudzumu kritušo koku, kā rezutātā upe ūdenstūrismam praktiski nebija izmantojama. Tagad Ošas krastos ir saglabāti skaistākie, ainaviskākie koki, straume posmā līdz Kiulenieku tiltam bieži šķērso nelielas dolomīta kāples, kas veido nelielas straujteces. Pilnīgi bez koku nosprostojumiem upe nav palikusi, bet tas tikai piedod “odziņu” upes baudījumam. Ošas abos krastos ir plašas ganības, kurās ganās gan liellopi, gan aitas, tādēļ vietām bieži pusi upes gultnes vai pat visu upi norobežo elektriskie gani. No tiem var izvairīties, vadu paceļot ar aira plastmasas lāpstiņu, vai vienkārši izbraucot caur apakšu. Ja arī gadās dabūt triecienu, tas veselībai nav bīstams. Izkāpjot krastā un esot liellopu ganāmpulka tuvumā, jāuzmanās arī no ganāmpulka “vadoņiem” – vēršiem; no tiem labāk piesargāties un neatrasties to tuvumā. Arī nometni nebūtu ieteicams ierīkot, ja blakus ganās liellopu ganāmpulks.

Lai arī laivu braucienus var sākt augstāk pret straumi, mūsu maršruta aprakstu sāksim no Kurčiniem, kas atrodas apmēram 7 km no Rudzātiem Varakļānu virzienā. Apmēram 300 m pirms autobusu pieturas “Kurčini”, uzreiz aiz ceļa līkuma, pa labi līdz upei noiet neliels celiņš. Šeit agrāk pār upi bija koka tilts, par ko liecina tilta atliekas. Pašlaik šo vietu lauksaimniecības tehnika izmanto kā braslu. Šeit ir ērti piekļūt upei, iekārtoties laivās un uzsākt braucienu. Pirms brauciena uzsākšanas, ieteicams apskatīt Kurčinu dižozolu. To ir viegli atrast – ozols atrodas lielceļa kreisajā malā apmēram 100 m no autobusu pieturas vai 400 m no laivošanas uzsākšanas vietas Varakļānu virzienā. Kurčinu dižozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs ir sagriezies un sašķiebies.  Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes sasniedz 5,6 m, bet augstums – 27 m. Ozola vainags ir daļēji nokaltis. Kādreiz ozolā ligzdoja melnais stārķis.

Pēc 1,65 km sasniedzam pirmo tiltu. Tilts ir no dzelzsbetona konstrukcijām un savieno Pundurus un plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes Ošas kreisajā krastā ar lielceļu. Apmēram 70 m pirms tilta upi šķērso elektrolīnija. Šajā posmā ir divi nelieli koku sastrēgumi, kurus labos ūdens apstākļos var šķērsot, neizkāpjot no laivām.

 

 

 

 

Nākošo tiltu sasniedzam vēl pēc 1,68 km. Šis ir interesantas konstrukcijas tilts. Tas ir izveidots kā liela caurteka. Tilta pamatne ir gofrēts metāla pusloks, kam virsmu klāj grants un velēna. Tilts tika uzbūvēts Ošas gultnes rekonstrukcijas projekta ietvaros, un tas tika atklāts 2015. gada septembrī. Pateicoties šim tiltam, Gardriviešu iedzīvotājiem ir atvieglota nokļūšana  pagasta centrā, un zemnieki var ērti piekļūt vairāk kā 450 ha pļavām un ganībām. Arī šajā posmā ir divi koku sastrēgumi, lai tos šķērsotu nāksies izkāpt no laivas. No maršruta sākuma esam veikuši 3,33 km.

 

 

 

Pirms tiltiņa ir mākslīgi veidots akmens krāvums pār upi, kas veido nelielu straujteci, bet aiz krāvuma līdz tiltiņam ir neliels brasls, kas zema ūdens līmeņa apstākļos būs jāšķērso velkot laivas rokām. Šajā vietā upē reizēm var būt iestiepti elektriskie gani. Aiz gājēju tiltiņa apmēram 2 km Oša plūst caur pļavām un ganībām. Tuvojoties Rudzātiem, upes krastus iekļauj koki, un tie kļūst skaistāki.

 

 

 

 

Apmēram pēc 3,2 km abus krastus savieno divi baļķi ar dažiem šķērsām pienaglotiem dēļiem, kas kalpo kā gājēju tiltiņš.

 

 

 

 

 

Nobraucot 400 m, esam sasnieguši maršruta lielāko koku nosprostojumu. Šeit nu nāksies izkāpt no laivām un papūlēties, lai laivas un mantas dabūtu pāri šim nosprostojumam. Labā ziņa ir tā, ka šis ir pēdējais koku nosprostojums mūsu maršrutā.

 

 

 

 

 

Tālāk  līdz Rudzātu tiltam Oša atkal pārsvarā plūst pa pļavām un ganībām. Pēc 950 m nonākam pie Rudzātu tilta. Zem tilta zema ūdens apstākļos veidojas sēklis un var nākties laivas vilkt. No maršruta sākuma esam veikuši 8,6 km.

 

 

 

 

 

No tilta pa ielu dodoties uz labo pusi, pēc 250 m nonākam pie veikala. Te var veikt nepieciešamos pirkumus. Šī ir pēdējā iespēja iegādāties visu nepieciešamo. Tālākajā maršrutā veikalu tuvumā vairs nebūs. Ir vērts apskatīt arī Rudzātu ievērojamākās vietas. Aiz veikala, dodoties tajā pašā virzienā, vēl pēc 250 m nonākam pie Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas.

Pirmā baznīca Rudzātos bija būvēta 1757. gadā. Pašreizējo dievnamu sāka būvēt 1911. gadā, bet celtniecību pabeidza 1913. gadā. Līdzekļus un materiālus tā būvei piešķīra grāfs Plāters Zībergs, kā arī uz Rudzātiem tika aizvesti kokmateriāli no nojauktās koka baznīcas Stirnienē. 1919. gadā, Pirmā Pasaules kara laikā, dievnamā bija apmetušies karavīri, pēc kuru aiziešanas baznīcas inventārs bija gājis zudumā. Baznīca ir viennavas ēka, apšūta ar dēļiem un skārda jumtu. Tai ir viens 15 metrus augsts tornis, kurā ir grāfa Plātera Zīberga dāvāts zvans pateicībā rudzātiešiem, ka juku laikos nav izlaupījuši grāfa īpašumus. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, griesti, pie kuriem redzamas saišķu sijas, ir no koka, mazliet izliekti velvē, cementa flīžu grīdas. Telpas vidū pie griestiem piekārta metāla lustra. Abās presbitērija pusēs nelielas sakristejas. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas glezna “Jaunava Marija sniedz Svētajam Dominikam rožukroni”, kas ir nolaižama, aiz kuras atrodas Vissvētākās Jēzus Sirds skulptūra. Altāra virsdaļā ir Svētā Kārļa Borolomeja glezna. Kreisajā pusē aiz dievgalda ir Aglonas Dievmātes altāris, bet labajā pusē atrodas altāris ar Svētā Jāņa Kristītāja gleznu, kas atvesta no Eleonorviles baznīcas.

200 m aiz baznīcas D pusē atrodas Rudzātu parks. Pirms ieejas parkā ir apskatāms Nacionālajiem partizāniem uzstādītais Baltais krusts ar piemiņas plāksni. Tālāk parkā ir uzstādīts  piemiņas akmens Rudzātu iedzīvotājiem, Staļina kulta upuriem. Te ir arī Otrā Pasaules kara brāļu kapi. Tā ir  piemiņas vieta 527 kritušajiem padomju karavīriem gan ar latviskiem, gan krieviskiem uzvārdiem. 2008. gada vasarā šī piemiņas vieta tika atjaunota un sakopta. Apskatījuši parku, dodamies atpakaļ pie laivām un turpinām maršrutu.

No tilta pēc 250 m Ošā ietek kreisā krasta pieteka Sauna (Sovanka). Sauna ir lielākā Ošas pieteka. Tās garums sasniedz 41 km. Saunas gultne, izņemot dažus nelielus, seklākus posmus, ir regulēta. Tā pārsvarā atgādina apmēram 8 m platu novadgrāvi. Pēc Saunas ietekas Oša kļūst ūdeņiem bagātāka, un turpmākajā tecējumā praktiski nepārbraucamu sēkļu vairs nav. Turpinot maršrutu, Ošas labajā krastā redzama SIA Rudzāts piederoša liela saimniecības ēka, tai seko attīrīšanas iekārtas un iepriekš aprakstītais Rudzātu parks. Izbraucot upes līkumu aiz parka, priekšā redzams ar augstām dēļu margām aprīkots kājinieku tiltiņš. No Saunas ietekas esam nobraukuši 530 m, bet maršrutā kopumā 9,38 km. Upe šajā posmā ir mierīga ar skaistiem krastiem un platāka nekā tā bija līdz Saunas ietekai.

 

 

Starp “Ozoliņu” un “Klintu” mājām upes kreisajā krastā apskatām skaists, varens ozols, kas izceļas pārējo koku vidū. Droši vien arī mājas nosaukumu “Ozoliņi” ieguvušas no šā ozola. Aiz ozola Ošas kreisais krasts kļūst stāvāks un apaudzis ar lieliem kokiem. Šeit, krasta augšā, ir Kiulenieku kapi, bet priekšā redzams Kiulenieku tilts, kuru šķērso autoceļš Rožupe-Rudzāti-Varakļāni.

 

 

 

 

Aiz tilta, kreisajā krastā ir “Kūlenieku” hidropostenis, kas darbību uzsāka 1969. gada jūnija beigās. Tā nulles atzīme atrodas 91,51 m v.j.l. pēc Latvijas augstumu sistēmas LAS – 2000,5. Stacijas hidroloģiskie novērojumi notiek automātiski, un datus izmanto hidroloģiskā režīma izpētē un noteces aprēķināšanā. No maršruta sākuma esam veikuši 11,0 km.

 

 

 

 

Aiz tilta ir labi pamanāmas Ošas pēdējās rekonstrukcijas pēdas – gultne ir padziļināta, un tās krastos izlīdzināts izraktais materiāls. Pēc 2 km kreisajā krastā redzamas “Apteku” mājas, aiz tām sākas Ošas poldera dambis – upes abos krastos izveidots uzbērums, kas pasargā apkārtējās teritorijas no applūšanas.

Polderis ir meliorācijas sistēma, kas veidota, lai aizsargātu teritoriju no applūšanas, vai nosusinātu kādu platību, kas norobežota ar aizsargdambi un no kuras ūdens notece tiek novadīta ar sūknēšanu. Ošas poldera izbūve sākās 80-tajos gados, bet darbus pabeidza 1991. gadā. Poldera platība sasniedz apmēram 2000 ha, no kuriem 1200 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Darbu laikā tika uzbūvētas divas sūkņu stacijas-1983 un 1986 gadā, katrā Ošas krastā. Līdz ar dambjiem upes plūdums kļūst mierīgs un upe kļūst platāka. Tā kā straume ir neliela, vasarā šis upes posms stipri aizaug.

Kad pa iesprostoto upi esam nobraukuši 2,45 km, esam nonākuši pie interesanta lokveida kājinieku tiltiņa. Te upes abos krastos atrodas augstāk minētās sūkņu stacijas. Ja esam devušies vienas dienas braucienā, tad maršrutu šeit beidzam, ja iecerēts braukt divas dienas, tad šeit ierīkojam nometni.

 

 

 

 

 

Ošas kreisajā krastā pie sūkņu stacijas ir neliels galdiņš, un šeit ir pietiekoši daudz vietas telšu celšanai. Otrajā krastā ir pat sausā tualete. No maršruta sākuma esam veikuši 15,7 km.

Ja ir laiks un vēlēšanās var aiziet līdz Nacionālo partizānu piemiņas vietai. Jādodas pāri upei,  pēc 120 m jānogriežas pa labi un pa grūti izbraucamu ceļu jānoiet apmēram 400 m, līdz nonākam pie koku pudura, kura pakājē ir krucifikss ar piemiņas akmeni. Piemiņas akmenī iekalti kritušo partizānu vārdi un teksts: “Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot”; “Krituši 1945. gada 8. jūlijā, kapa vieta nav zināma”.

 

 

Arī tālāk aiz tiltiņa upe ir iesprostota dambjos. Veicot 1,7 km, pēc asa līkuma aiz dambja upes labajā krastā ir “Medņukalna” mājas – praktiski pēc Rudzātiem tās ir pirmās mājas, kas ir Ošas labajā krastā tiešā upes tuvumā. Pretim “Medņukalniem” kreisajā krastā ietek Sumankas upīte. Sumanka ir Ošas trešā garākā pieteka. Tās garums sasniedz 16 km.  Sumankas gultne visā garumā ir  regulēta un atgādina 5 – 10 m platu grāvi. Pēc Sumankas ietekas dambis Ošas kreisajā krastā beidzas, bet turpinās gar Sumankas labo krastu.  Nobraucot vēl 700 m, arī Ošas labajā krastā dambis beidzas. Uzreiz aiz dambja Ošā ietek Borovka vai Melnupīte, kā nu kurā kartē vai rakstos tā nosaukta. Nenoliedzams ir fakts, ka šī pieteka Borovka, Melnupīte (enciklopēdijā “Latvijas daba” vēl parādās nosaukums Pelečāre) ir garākā Ošas labā krasta pieteka un sasniedz 17 km.

 

Ošas mierīgais plūdums turpinās un apkārtējā ainava nemainās, līdz priekšā redzams autoceļa Rožupe – Švirksti tilts. Pie tilta no maršruta sākuma esam veikuši 19,5 km. Šeit ir arī viena no iespējām maršrutu beigt.

 

 

 

 

 

Arī tālāk upe nemainās – abos krastos ir plašas lauksaimniecībā izmantojamās platības, bieži krastos ganās liellopi, un upē ir ievilkti elektriskie gani. Pēc 2,7 km sasniedzam Ošas ieteku Dubnā. Sateces vietā Ošas platums sasniedz Dubnas platumu. Tālāk jau maršruts turpinās pa Dubnu. No maršruta sākuma esam veikuši 22,2 km.

Līdz ar Ošas ieteku Dubna kļūst platāka un ūdeņiem  bagātāka. Tomēr no šīs vietas sākas arī Dubnas posms, kas vasarās stipri aizaug ar ūdensaugiem. 2010. gadā šeit notika upes padziļināšanas un gultnes tīrīšanas darbi, līdz ar to stāvoklis bija uzlabojies, tomēr pašlaik Dubna atkal aizaug, un starp ūdensaugiem ir šauras, ar laivām izbraucamas tērcītes. Aizaugošais posms ir apmēram 1,5 km garš. Šajā posmā Dubnas labajam krastam pietuvojas Līvānu – Steķu autoceļš, kas paralēli krastam iet līdz pat Līvāniem.

Pēc 2,9 km no Ošas ietekas Dubnā nonākam pie šaursliežu dzelzceļa un autoceļa tilta. Šie tilti savieno Līvānu – Preiļu šoseju ar Skrebeļu purvu un Līvānu – Steķu autoceļu. No maršruta sākuma esam veikuši 25,1 km. Ja ir vēlēšanās, maršrutu var turpināt līdz 9 km attālajiem Līvāniem, bet atlikušā maršruta aprakstu skatīt “Dubna no Luknas ezera līdz Daugavai”.